Klasiskās fotogrāfijas galerijā, izstādes “FOTOP” ietvaros. Klusā daba 2023″ turpina izcilā Sanktpēterburgas romantiskā gara pārstāvja Slava Baranova ekspozīcija.
Intelektuālā fotogrāfa darbi ir apkopoti trīs sērijās. Savā kluso dabu sērijā “Sanktpēterburgas saulriets” 1997 mākslinieks iemūžina Sudraba laikmeta netveramo šarmu. Sarežģītais kabineta klusās dabas žanrs tiek piedāvāts skatītājam neparastu priekšmetu attēlu veidā filigrānā rokraksta melnbaltās grafikas tehnikā. Viņa sērija “Pēdējie romieši” 2000 ir vizuāls stāsts par zemes slavas, cilvēka dzīves un mākslas mūžīgumu. Baranova veidotās Romas imperatoru un ģenerāļu marmora skulptūras, kuras caurstrāvo gadsimtu gudrība, uz skatītāju iedarbojas valdzinoši, un nav iespējams atšķetināt šī magnētisma noslēpumu.
Amalgamas princips – dzīvās gaismas saglabāšana. Kamēr spogulis vienkārši atspoguļo dzīvu gaismu, Baranova melnbaltajā sērijā Amalgama 2007-2023 gaisma tiek saglabāta uz visiem laikiem. Notiek nepārtraukta ķīmiska reakcija, un principā tā ir bezgalīga… Sudraba kristāli saņem gaismu, kas tur paliek uz visiem laikiem. Tā ir “dzīvā” gaisma.
“Ja jūs ķīmiski izšķirojat fotogrāfiju, tajā vienmēr ir redzama gaisma. Mūsdienu digitālajā krāsu fotogrāfijā nav “dzīvās” gaismas. Ja jums ir veca melnbalta jūsu radinieka fotogrāfija un jūs uz to skatāties, jūs redzat savu radinieku tieši tādā atmosfēras gaismā, kas ir fiziski klātesoša. Daži māņticīgi cilvēki ievieto šīs bildes albumos, jo šādā gaismā viņu radinieki mistiski joprojām ir dzīvi,” vienā no intervijām stāsta Slava Baranovs.
Komentēja PhotoTOP kurators. Oļega Arnautova “Klusā daba 2023”: “Slavas Baranova klusās dabas ir pārpilnas, bet gandrīz katrā no tām vienmēr atklājas Sanktpēterburgas pagrimstošais gars, entropija, dekadence, sarunas ilgi pēc pusnakts dūmu un alkohola piesātinātā darbnīcā. “Vakaros karstais gaiss virs restorāniem ir mežonīgs un kurls” nāk prātā, un parādās svešinieks, “elpojošs smaržas un miglas”…””.
Par autoru
Slava Baranovs ir ārštata mākslinieks, kurš sadarbojas ar Latvijas un Eiropas muzejiem, kā arī nodarbojas ar fotogrāfiju kolekciju izpēti un attīstību. Baranovs sāka dzejnieka karjeru, absolvējot Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. a.m. Viņš ir beidzis Rīgas Gorkija vārdā nosaukto Literatūras institūtu un tagad ir tādu mākslas savienību kā ICOM, IFA un SRR biedrs. Ar fotogrāfiju viņš sāka nopietni nodarboties 90. gadu vidū, un viņa iepriekšējā literārā pieredze palīdzēja viņam iegūt jaunu skatījumu uz fotomākslu.
Šā iemesla dēļ Baranovs nespēja un, acīmredzot, arī negribēja pievērsties objekta attēlošanai plaknē kā pašpietiekamai grafisko formu un toņu spēlei. Priekšmeti viņa kompozīcijās galvenokārt pastāv savās kultūras nozīmēs, viņa asociācijas veido sarežģītu nozīmju pinumu, ko var pat definēt kā sava veida tekstu, kas vietām rīmējas, ja skatās uzmanīgi. Slavas Baranova darbi ir apskatāmi muzejos un galerijās Ņižņijnovgorodā, Maskavā, Sanktpēterburgā, Novosibirskā, Rīgā, kā arī Ķīnā, Francijā, Anglijā un Nīderlandē. Dzīvo Ņižņijnovgorodā un Sanktpēterburgā.
Latvijas fotogrāfijas meistaru izstāde un apskats “PhototOP. “Klusā daba 2023” apskatāma Klasiskās fotogrāfijas galerijā no 28. aprīļa līdz 3. jūlijam. Izstādē eksponēti aptuveni 200 atlasīti 50 fotogrāfu darbi. Pirmo reizi Latvijas izstāžu praksē tiek demonstrēti dažādi pēdējo 30 gadu laikā radīti kluso dabu veidi.
Vairāk lasiet Klasiskās fotogrāfijas galerijas tīmekļa vietnē
Vai fotogrāfijās parādītie pēdējie romieši ir reāli cilvēki vai tie ir aktieri, kas tēlo senos romiešus? Vēlos zināt, vai šie attēli ir autentiski vai tikuši veidoti ar mūsdienu cilvēku palīdzību. Ir interesanti uzzināt, kāda ir šo attēlu izcelsme un vēsture.