Panorāmu uzņemšana: debesu acs

Projekta AirPano veidotāji uzņem sfēriskas panorāmas no augšas, no putna lidojuma. Tā rezultātā ikviens, kas sēž mājās pie datora, var aplūkot mūsu planētas skatus no neparasta skatu punkta. Skatītājs redz pasauli uz monitora ekrāna tā, it kā viņš atrastos helikoptera kabīnē vai pēkšņi spētu lidot…

Golden Eagles pār Maskavu

Latvija, Rīga.

maijs, 2010

1/800s, f/8, ISO 400.

Foto: Sergejs Semenovs

Kā tas viss sākās?

Reiz, ap 2006. gadu, mēs iemācījāmies šaut lodes uz zemes. Tolaik tas vēl bija kuriozs, izklaide pieredzējušiem entuziastiem. Nepieciešams statīvs, īpaša panorāmas galva, kā arī pietiekamas zināšanas par sfēras fotografēšanu un šūšanu. Gadu gaitā tehnoloģija ir vienkāršojusies, attīstījusies un kļuvusi arvien pieejamāka. Līdz tam laikam mums jau bija krietna pieredze fotografēšanā no helikopteriem un lidmašīnām, un kādu dienu mums radās ideja: kāpēc gan nepārkāpt visus pastāvošos klasiskos sfēru fotografēšanas likumus un nemēģināt to darīt gaisā?? Un mēs atradām veidu, kā fotografēt lodi debesīs, kur nav pieejams statīvs vai precīza panorāmas galva un kur fotografēšanas laikā vējš helikopteru aizpūš desmitiem metru attālumā.

Pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem mums tas izdevās, un rezultāts pārspēja visas mūsu cerības. Klātbūtnes efekts bija satriecošs, it kā skatītājs sēdētu helikopterā un savām acīm redzētu apkārtējo ainavu.

Sākotnēji projekts bija tikai mēģinājums atvērt durvis uz citu realitāti: parastās panorāmas un videoklipi nespēj iemūžināt to, ko spēj iemūžināt sfēriskā panorāma. Ja cilvēks to ir redzējis vismaz vienu reizi, viņš uzreiz saprot, ka citas šādas pieredzes nav izņemot, protams, atrašanos pašā šaušanas punktā .

Kā fotogrāfi esam apmeklējuši aptuveni simts valstis un savām acīm redzējuši neticamus skatus. Un, kad kļuva skaidrs, ka tagad to var parādīt cilvēkiem jaunā kvalitātē, mēs nolēmām, ka mums tas ir jādara.

Es un Andrejs Zubecs, mūsu galvenais dizainers un tehnisko ideju ģenerators, sākām veidot tīmekļa vietni. Es filmēju, viņš apstrādāja rezultātus un ievietoja tos internetā. Apmēram pēc gada mēs sapratām, ka planēta ir pārāk liela, lai ar to tiktu galā tikai mēs divi. Savu ceļojumu laikā esam ieguvuši daudz draugu un kolēģu mūsu ainavu fotogrāfijas cienītāju lokā. Es aicināju viņus pievienoties mums, un daži no viņiem piekrita. Daži no viņiem prata programmēt, daži bija tīmekļa dizaineri, daži bija eksperti pēcapstrādes jomā, bet daži labi prata rakstīt tekstus. Projekta rezultātā ir izveidojusies ļoti spēcīga aizrautīgu panorāmas fotogrāfu komanda, kas ir ļāvusi radīt augstas kvalitātes produktus.

Mēs konsekventi un sistemātiski fotografējam interesantas vietas burtiski visā planētas teritorijā. Šobrīd esam nofilmējuši aptuveni 60 no šīm vietām. Mūsu vietnē jau ir vairāk nekā trīs simti panorāmu, daudzas no tām ir virtuālās ekskursijas, kurās varat apskatīt, piemēram, Kualalumpuru vai Ņujorku no dažādiem skatu punktiem.

Kad iemācījāmies uzņemt sfēriskas panorāmas debesīs, mēs neapstājāmies pie tā, bet izvirzījām sev jaunus, vēl sarežģītākus mērķus. Mēs izstrādājām paņēmienus, kā filmēt no helikoptera kustībā, pēc tam mācījāmies, kā filmēt lodes no lidmašīnas lidojumā. Pēc tam parādījās nakts fotogrāfija, īpaši augstas izšķirtspējas daudzrindu sfēras un visbeidzot panorāmas no gaisa, kuru izšķirtspēja pārsniedz 1 g pikseļu! Kopumā mums izdevās paveikt visu, ko saskaņā ar klasiskajām fotogrāfijas koncepcijām ir ļoti grūti vai pat neiespējami izdarīt gaisā. Pēc tam izmēģinājām niršanu zem ūdens un Maldīvu salās uzņēma desmitiem zemūdens panorāmu. 2011. gadā mēs pabeidzām izstrādāt savu “360 video” metodoloģiju. Tas ir liels solis uz priekšu datorģenerētajā virtuālajā realitātē. “360” video nav statiska sfēra, bet gan patiesībā sfēriska panorāma kustībā: visapkārt kamerai, automašīnai vai helikopteram skatītājs var skatīties tā, it kā viņš būtu kadrā un lidotu ar helikopteru.

Kas ir sfēriskā panorāma?? Kā tā atšķiras no tradicionālās fotogrāfijas?

Šī sfēra ir pārāka par jebkuru dārgu profesionālu foto vai video uzņemšanas uzņēmumu, jo tā ticami ataino apkārtējo vidi. Piemēram, ja meklējat māju, varat, sēžot pie datora, pavadīt 10 minūtes virtuālā ceļojumā uz kādu vasarnīcu otrā pasaules malā un iegūt ļoti pilnīgu priekšstatu par šo māju, it kā jūs pats to redzētu savām acīm un izstaigātu telpas. To nespēj izdarīt neviena, pat augsta budžeta un profesionāla fotogrāfija.

Skatoties šo sfēru, skatītājs it kā “aizlido” uz vietu, kurā uzņemts kadrs, un redz tieši to pašu, ko viņš redzētu savām acīm, ja atrastos vietā, no kuras fotogrāfs uzņēma šo kadru. Viņš var pagriezt galvu visos virzienos: pa kreisi un pa labi, uz augšu un uz leju, viņš var pietuvināt interesējošās attēla daļas, lai pietuvotos, viņš var pārvietoties starp dažādiem attēla punktiem. Ir ļoti spēcīga klātbūtnes sajūta, kas īpaši labi izpaužas uz lielajiem monitoriem. Jāatceras, ka virtuālo ceļojumu var izveidot arī cilvēks ar pieticīgām tehniskajām prasmēm, un būt kompetentam arhitektūras fotogrāfam nav viegls uzdevums.

Sfēriskajām panorāmām ir tikai viens ierobežojums – tās var radīt brīnumus tikai tad, ja ir dators. Pat ja tos izdrukājat kā parastu fotogrāfiju lai gan pastāv zināmi ierobežojumi , klātbūtnes efekts tiek gandrīz pilnībā zaudēts.

Radio vadāmu modeļu izmantošana fotografēšanai

Aptuveni 90 % no vietnē redzamajām panorāmām ir uzņemtas no helikoptera vai lidmašīnas. Tomēr gadu gaitā esam novērojuši, ka daudzos pasaules populārākajos galamērķos fotografēšana no liela helikoptera ir vai nu aizliegta, vai nepieejama attāluma dēļ. Kad mūsu komandai pievienojās Stass Sedovs, pilots un radiovadāmo modeļu konstruktors ar lielu praktisko pieredzi, mūsu projekts ieguva jaunas iespējas. Pirms pusotra gada mēs sākām izmantot nelielu radio vadāmu helikoptera modeli. Kopā mēs pielāgojam esošo kameru aprīkojumu un tehnoloģijas izmantošanai šādā helikopterā. Un tad mēs nofotografējām dažus objektus, kuriem iepriekš nekad nebijām varējuši pietuvoties, piemēram, piramīdas Gīzā Ēģiptē, Neišvānšteinas pili Vācijā, Maiju pilsētu Maču Pikču, Nazkas figūras un līnijas Peru, akmens skulptūras Lieldienu salā un Rīgas panorāmas skatu dienā un naktī.

Mums ir vērienīga UNESCO Pasaules mantojuma objektu fotografēšanas programma 2012. gadam, kas balstīta uz tālvadības transportlīdzekli, un ceram, ka mums izdosies sasniegt šo mērķi. Šobrīd, piemēram, divi mūsu puiši ir devušies uz Kambodžu un Vjetnamu.

Galvenās problēmas, fotografējot

Viens no tradicionālajiem izaicinājumiem ir nofilmēt objektu skaisti, mākslinieciski, tā, lai skatītājam būtu interesanti to vērot. Virtuālajā tūrē parasti tiek uzņemtas 20 līdz 30 panorāmas. Ja pēc priekšskatījuma neesam apmierināti ar pirmo rezultātu, veicam vēl vienu mēģinājumu. Tāpēc mēs izvēlamies aptuveni 5-7 panorāmas no 30-40 panorāmām, kas tiks iekļautas galīgajā ekskursijā. Mums ir ļoti stingrs atlases process: mēs balsojam par visām panorāmām un izvēlamies labākās.

Vēl viena problēma ir atļauja fotografēt. Kad kāda interesanta objekta administrācijas pārstāvji ierauga fotogrāfu ar statīvu rokās un vairāk vai mazāk pieklājīgu kameru, viņi uzreiz domā, ka rīt viņa fotogrāfijas tiks publicētas New York Times pirmajā lappusē un fotogrāfs saņems miljonu dolāru. Ko viņi var teikt, kad redz helikopteru, pie kura piekārta krietna izmēra kamera..

Bieži vien valsts amatpersonas ir tik birokrātiski noskaņotas, ka vienkāršam mirstīgajam nav iespējams saņemt atļauju fotografēt, un atbildi uz savu lūgumu var gaidīt mēnešiem ilgi. Bet mēs nevaram doties uz citu valsti un dzīvot tur mēnesi! Tā notiek, kad mums saka: jūs vēlaties filmēt no helikoptera? Mēs maksājam 20 000 ASV dolāru. Minimālais augstums ir 200 metri. Jūs vēlaties lidot zemāk? Maksājiet par 10 tūkstošiem dolāru vairāk. Atliek tikai izjaukt mūsu helikopteru un nemanāmi ielidot parkā.

Par laimi, ir arī domājoši līderi. Mēs parādām savu vietni, pastāstām par sevi, paskaidrojam, ka projekts ir bezpeļņas projekts un mēs no tā negūstam peļņu, un viņi ļauj mums fotografēt. Jaunākais piemērs ir milzīgu akmens statuju šaušana Lieldienu salā. Administrācija mums pat nodrošināja gidu, kurš mūs aizveda uz visām interesantajām vietām. Režisors teica: “Tavus kadrus redzēs miljoniem cilvēku, un daži no viņiem ieradīsies uz salu kā tūristi. Mēs to varam izdarīt, tāpēc turpiniet, bet atsūtiet mums saiti uz ierakstu. Mūsu puiši fotografēja Lieldienu salu, un viņi to paveica tik meistarīgi, ka, redzot rezultātus, es pats gribēju tur būt.

Sīkāka informācija par airpano vietni

Malaizija, Kualalumpura

2008. gada maijs

6 kadru panorāma, 1/800 s, f/6,3, ISO 100.

Foto: Oļegs Gapoņuks

Brazīlija, Riodežaneiro

2009. gada februāris

Panorāma no 5 kadriem, 1/640s, f/6,3, ISO 200.

Foto: Oļegs Gapoņuks

Brazīlija, Iguaču ūdenskritumi

janvāris, 2008

Panorāma no 5 kadriem, 1/4 s, f/7,1, ISO 100.

Foto: Oļegs Gapoņuks

Par Sergeja Semjonova skatu uz Manhetenu no viesnīcas Millennium loga. ASV, Ņujorka

janvāris, 2010

30 kadru sfēra bracketing , 3s, f/9, ISO 320, Flexify spraudnis.

Foto: Sergejs Semenovs

Debesīs virs Sanktpēterburgas

Latvija, Sanktpēterburga

oktobris, 2010

Sfēra no 7 kadriem, 1/800 s, f/6,3, ISO 400, Flexify spraudnis.

Foto: Sergejs Semjonovs, Sergejs Rumjancevs

Virs Svētā Īzaka katedrāles debesīs

Latvija, Sanktpēterburga

2010. gada septembris

16 kadru sfēra, 1/500s, f/5,6, ISO 160, Flexify spraudnis.

Foto: Sergejs Semjonovs, Sergejs Rumjancevs

San Huana upe

ASV, Jūtas štats

2006. gada septembris

Sfēra no 4 kadriem, 1/500 s, f/5,6, ISO 200, Flexify.Foto: Oļegs Gapoņuks