Digitālo tehnoloģiju priekštecis

Laikā, kad vēl tika atklātas jaunas zemes un radās jaunas zinātniskās teorijas, vizuālās mākslas revolūciju, ko iezīmēja fotogrāfijas parādīšanās, laikabiedri neuztvēra kā jaunu posmu pasaules kultūras vēsturē. Fotogrāfs un gleznotājs Oskars Gustavs Railanders bija viens no 19. gadsimta meistariem, kura mākslas meklējumi mainīja mūsdienu pasauli. Viņš ir jaunākais no fotogrāfu pionieru paaudzes, tostarp britu “fotogrāfijas tēva” Henrija Foksa Talbota Henry Fox Talbot . Tieši ar viņa programmatisko darbu “Divi dzīves veidi” 1857 parasti tiek uzskatīts par vizuālās montāžas dzimšanu, kas kļuva par jaunu veidu, kā izteikt abstraktas idejas un jēdzienus, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīts par verbālās valodas prerogatīvu.

Oskars Gustavs Railanders 1813-1875

Mākslinieks un fotogrāfs. Dzimis Zviedrijā, viņš studēja glezniecību Itālijā un 1840. gadā pārcēlās uz Angliju, kur no 1852. līdz 1853. gadam sāka strādāt ar fotogrāfiju. 1857. gadā viņš radīja darbu “Divi dzīves veidi”, kas tajā pašā gadā nonāca prinča Alberta kolekcijā un tika izstādīts Mančestrā, pirmajā pasaules mākslas un kultūras izstādē “Mākslas dārgumi”.

Reilenders iepazīstināja ar savu izstrādāto fotomontāžu tehniku citus autorus, tostarp britu fotomontāžas klasiķi Henriju Pīču Robinsonu, kurš vēlāk radīja daudzas fotomontāžas.

1872. gadā Reilanders iepazinās ar Čārlzu Darvinu un bija autors fotogrāfiju ilustrācijām viņa zinātniskajam darbam “Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes”. Mākslinieks bija pazīstams arī ar savām žanriski atšķirīgajām fotogrāfiju kompozīcijām un aktīvu dalību debatēs par fotogrāfiju britu presē.

Plaša Railandera darbu kolekcija, tostarp viņa slavenās 1857. gada kompozīcijas “Divi dzīves veidi” oriģināls, atrodas Nacionālajā mediju muzejā Bredfordā, Apvienotajā Karalistē. Muzejam ir viena no pasaulē lielākajām un bagātākajām fotogrāfiju kolekcijām, īpaši kopš muzejam tika nodota Lielbritānijas Karaliskās Fotogrāfijas biedrības kolekcija. Muzejs ir arī dažādu mediju – fotogrāfijas, kino, televīzijas, animācijas, radio, digitālo komunikāciju un spēļu – saglabāšanas, izpētes un popularizēšanas centrs.

Laikā, kad vēl tikai tika atklātas jaunas zemes un radās jaunas zinātniskās teorijas, vizuālās mākslas revolūciju, ko vēstīja fotogrāfijas parādīšanās, laikabiedri neuztvēra kā jaunu posmu pasaules kultūras vēsturē. Fotogrāfs un mākslinieks Oskars Gustavs Reilanders bija viens no XIX gadsimta meistariem, kura mākslas meklējumi mainīja mūsdienu pasauli. Viņš ir jaunākais no pionieru paaudzes, kurā bija arī britu “fotogrāfijas tēvs” Henrijs Fokss Talbots. Tieši ar Reilandera programmas darbu “Divi dzīves ceļi” 1857 var uzskatīt, ka radās vizuālais montāžs, kas kļuva par jaunu veidu, kā paust abstraktas idejas un jēdzienus, kuri gadsimtiem ilgi tika uzskatīti par verbālās valodas prerogatīvu.

Reilandera grāmatā “Divi dzīves veidi”, kas ir īsts Viktorijas laikmeta morāles manifests, ir vizuālās montāžas kvintesence. Fotogrāfam izdevās radīt darbu, kurā apvienota klasicisma gleznas kompozīcija un savam laikmetam atbilstošs saturs, tā laika jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi un paša autora atklājumi. Kompozīcijas centrā ir vecais meistars; abi viņa skolēni ir uz dažādiem ceļiem – viens ir ceļā uz baudu un netaisnīgu dzīvi, otrs – uz izglītību, zinātni, amatniecību un labdarību. Reijlandera “vizuālais teksts” pārsteidza viņa laikabiedrus un kļuva par daudzu publikāciju objektu.

Ne mazāk par darba saturu skatītāji diskutēja par tā ārējo formu: Reilanders iespieda gandrīz 80 cm garu fotogrāfiju, kas bija ierasts gleznieciskiem audekliem, bet nekādā ziņā ne 19. gadsimta vidus fotogrāfijai. Pusotru gadsimtu pirms digitālo tehnoloģiju parādīšanās “Divi dzīves veidi” bija meistarīgi ar rokām veidots montāžas piemērs, kas veidots no vairāk nekā 30 atsevišķiem attēliem. Tajā pašā gadā “Two Ways of Life” tika iegūta prinča Alberta kolekcijā, kas vēlāk kļuva par vienu no Viktorijas un Alberta muzeja fotogrāfiju kolekcijas avotiem. Deviņpadsmitā gadsimta vidū kronētie valstu vadītāji parādīja sabiedrībai, ka fotogrāfija ir jauns mākslas veids un ka fotogrāfiska fotogrāfija ir kolekcionēšanas vērts priekšmets.

Šoruden Krievijā tika atklāts 1857. gada Railandera albumīna izdrukas oriģināls, kas jau gandrīz gadsimtu nav izvests no Apvienotās Karalistes un kas tagad atrodas Nacionālā mediju muzeja kolekcijā Bredfordā. Realitātes pārņemšana. “Oskara Gustava Railandera “Divi dzīves veidi” iezīmē agrīnās britu fotogrāfijas nozīmīgo vietu pasaules vizuālās kultūras vēsturē.

1857. gadā Oskars Gustavs Reilanders radīja daudzfigūru fotokompozīciju, aizsākot jaunu fotomontāžas virzienu. Tas, kas pirms Reylandera bija tikai tehnoloģisks triks, ir kļuvis par patstāvīgu filozofiju. Skatoties uz autora oriģinālo 19. gadsimta vidus iespieddarbu no mūsdienām, aplūkojot tā alegoriskos sižetus, mēs pieķeram sevi pie domas par šī pagātnes morāles manifesta naivumu un pievilcīgo sirsnību. Taču Eiropā, Amerikā un aizpagājušā gadsimta Krievijā par mākslas mērķi tika uzskatīta sabiedrības izglītošana – neatkarīgi no tā, vai tā bija prerafaelītu, ceļotāju vai Jaunā kontinenta gleznotāju misionārā darbība. Šajā gadsimtā normas jēdziens, labā un ļaunā noteiktība reliģiskajā filozofijā, sabiedrības ētiskajos noteikumos un politikā bija nesaraujami saistīti, īpaši valstīs, kur reliģijai joprojām bija svarīga loma valsts un pilsoņu dzīvē. Tāpēc programmas vizuālā izpausme Reilandera filmā “Divi dzīves veidi”, kas tagad šķiet retoriska, nebija nekas cits kā mēģinājums rast dialoga formu starp jauno tehnoloģisko fotomākslu un mūsdienu ideoloģiju. Tajā pašā laikā, sekojot klasiskajiem mākslas vēstures piemēriem un cenšoties radīt attēlus, kas līdzinātos pagātnes labākajiem glezniecības paraugiem, jauno fotogrāfu meklējumu virziens bija jauni tēli.

Patiesībā mēs runājam par diviem fotogrāfijas ceļiem, kas divdesmitajā gadsimtā atšķīrās: sociālo un politisko programmu vizuālās reprezentācijas ceļš un formas mākslinieciskās izpētes ceļš. Abu tendenču sākumpunkts bija Reylander montāža.

Aktīva montāžas attīstība bija sākusies jau 20. gadsimtā. Montāžas domāšana ir saistīta ar Latviešu mākslas avangarda ikonisko darbu parādīšanos 20. gadsimta 20.-30. gados gan glezniecībā, gan grafikā, gan plakātu mākslā un fotogrāfijā. Pagājušais gadsimts tiek atcerēts arī ar aktīvo dialogu starp fotogrāfiju un tās radītājiem un mūsdienu ideoloģiju: no apoloģētikas līdz kritikai, no padomju ideoloģijas konstruktīvistiskās himnas līdz mūsdienu buržuāziskās patērētājsabiedrības kritikai. Attēlu un tekstu montāža – divdesmitā un divdesmit pirmā gadsimta mediju fenomenu ietekmes pamats. Attēlu fragmentu, vārdu fragmentu un faktūru montāža ir atpazīstamas laikmetīgās mākslas pazīmes no dadaisma un sirreālisma līdz popārtam un postmodernismam.

Ne Nīpss, ne Talbots, ne Dagerrs pagājušajā gadsimtā Krievijā nav publiski izstādīti. Viņi uzsāka fotogrāfiju kā tehnoloģiju un jaunu vizuālo tagadnes valodu. Reilanders ir šajā simboliskajā fotogrāfijas tēvu dibinātāju līnijā, jo viņš aizsāka spēcīgu strāvojumu. Tāpēc Oskara Gustava Reilandera “Divi dzīves veidi” oriģinālgravīras izrādīšana ir tik svarīga Latvijas mākslas ainai un skatītājam. Neskarot pamatus, ir grūti aptvert pēdējo divu gadsimtu kultūras un civilizācijas sasniegumu apmēru, saprast, cik dziļš laiks mūs šķir no nesenās pagātnes.

Izstādē, kas pavadīja pirmo Reilendera montāžu izstādi Krievijā, bija iekļautas vairāk nekā pusotrs simts pēdējo simts gadu laikā fotogrāfu un mākslinieku radītās montāžas un kolāžas. Projekta kuratori ir izvirzījuši sev uzdevumu parādīt divus galvenos virzienus “mākslas savienot konkrētības, lai radītu jaunu realitāti”, kas ir fotomontāža, attīstībā: konceptu iepakošana redzamos attēlos un darbs ar iepriekš neredzētu formu. Daudzus no izstādes kolekcijas darbiem ir radījuši Latviešu mākslinieki, un ne visi no tiem ir zināmi plašākai publikai. Ekspozīcija “Mounting reality. Oskara Gustava Reilandera Oskar Gustav Reylander “Divi dzīves veidi” ir 2011. gada postindustriālās digitālās civilizācijas attīstības produkts. Nepretendējot ignorēt šo faktu, vēlamies piebilst, ka šī izstāde, kas ir veltījums Railanderam, ir virtuālu divdesmitā un divdesmit pirmā gadsimta fotomontāžas vēstures projekciju kopums.

Izstāde “Mounting Reality. “Oskara Gustava Railandera “Divi dzīves veidi” tika izstādīta Laikmetīgās kultūras centrā “Garāža” 2011. gada septembrī-oktobrī ar Lielbritānijas vēstniecības Krievijā, Iris Foundation, Valsts laikmetīgās mākslas muzeja ROSIZO, Latvijas Kultūras ministrijas un RIA Novosti atbalstu.

Projekta kuratori: Jevgeņijs Berezners, Irina Čmireva, Natālija Tarasova.