Kopš 2023. gada pavasara ir palielinājies pikšķerēšanas uzbrukumu skaits, kas vērsti pret Latvijas banku klientiem. Jūlijā vien tika atklātas vairāk nekā 300 viltotas lapas, kas, iespējams, piederēja kredītiestādēm. Šīs pseidotīmekļa vietnes parādās meklētājprogrammās un aktīvi reklamējas tiešsaistē. Roskatchestvo Digitālo ekspertīžu centra eksperti stāsta par sekām, kas var rasties, nokļūstot šādās vietnēs, un skaidro, kā pasargāt sevi no šāda veida krāpšanas.
Šīs pikšķerēšanas vietnes precīzi atdarina personīgās bankas pieteikšanās lapas variants: piedāvā bankas vārdā veikt aptauju, solot balvu . Parasti pēc lietotājvārda un paroles ievadīšanas krāpnieki piedāvā lietotājam lejupielādēt pārlūkprogrammas spraudni, lai paātrinātu vai uzlabotu pakalpojumu, un maskē to kā Trojas zirgu, kas nozog personas vai maksājumu datus.
Bieži gadās arī tā, ka pēc maksāšanas ar karti pikšķerēšanas vietnē tiek parādīts ziņojums, ka maksājums nav veikts. Krāpšanas upuris mēģina samaksāt vēlreiz, un galu galā no viņa tiek iekasēta maksa par visiem mēģinājumiem. Persona, kas nejauši izmanto šādu vietni, nevis īstu vietni, riskē zaudēt naudu par savu karti, inficēt visas savas ierīces ar vīrusu un pastāvīgi tikt bombardēta ar reklāmu un krāpnieciskiem piedāvājumiem. Tāpēc ir labāk “atvairīt” pikšķerēšanas lapas, atpazīstot acīmredzamās krāpšanas pazīmes.
Šo vienkāršo Roskatchestvo Digitālās ekspertīzes centra noteikumu ievērošana palīdzēs izvairīties no kļūšanas par krāpšanas upuri:
Mēģiniet lietot lietotni savā mobilajā tālrunī, nevis pieteikties mobilajā bankā pārlūkprogrammā tālrunī jābūt antivīrusa programmatūrai; tā regulāri jāatjaunina un jāpārbauda faili . Nav ieteicams lietot mobilās bankas datora versiju, izmantojot tālruņa pārlūkprogrammu, nevis lietotni.
Ja, lai savā datorā vai klēpjdatorā pieteiktos internetbankai, izmantojat pārlūkprogrammu dextop, vienmēr regulāri pārbaudiet savu datoru, izmantojot antivīrusu programmu.
Atcerieties un katru reizi ievadiet tiešsaistes bankas adresi savā pārlūkprogrammā, nevis meklējiet un izvēlieties rezultātu no meklētājprogrammas. Tādējādi tiek samazināts risks, ka meklētājprogrammā varētu sekot krāpnieciskai saitei. Nav arī pilnīgi droši pārlūkprogrammā ielikt grāmatzīmi ar pašreizējo bankas adresi.k. ● Daži vīrusi var viltot saites izlasītajās sadaļās.
● Ja noklikšķināt uz saites no meklētājprogrammas, pievērsiet uzmanību adreses joslai: krāpnieki parasti kopē lapas adresi, bet ievieto to eksotiskā domēna zonā, piemēram, .cf vai .icu. Vēl viens izplatīts variants ir, kad krāpnieki pievieno vienu vai vairākas zīmes bankas oficiālajam domēnam un, iespējams, pakalpojumu prefiksiem, piemēram, “online”, “kabinets”, “vhod” un “login”.
● Lai pieteiktos Sberbank Online kas kopā ar VTB ir visbiežāk viltotā banka , jums ir nepieciešams tikai lietotājvārds, personīgā parole vai vienreizējs kods no SMS. Ja tīmekļa vietnē tiek pieprasīta jebkāda cita personiskā vai maksājumu informācija, piemēram, bankas kartes vai mobilā tālruņa numurs, atstājiet tīmekļa vietni un sazinieties ar bankas tehnisko atbalstu.
● Krāpšanas pazīmes parasti var atrast pašā krāpnieciskajā vietnē: nevērīgs dizains, jaunas, nepazīstamas veidlapas piemēram, lai ievadītu kodu no īsziņas tieši sākumlapā , bojātas saites uz sadaļām, kas nokopētas no oficiālās lapas; nepareizi tālruņa numuri u. tml.
● Lietojot mobilo banku, ievērojiet drošības pamatnoteikumus: nepieejiet savam personīgajam kontam, izmantojot publisko Wi-Fi; nevienam neatklājiet savas tiešsaistes bankas paroles; pārliecinieties, ka adrešu josla sākas ar prefiksu p>
Ievērojiet pamatnoteikumus pret pikšķerēšanu: nesklikšķiniet uz saitēm nezināmu sūtītāju e-pasta ziņojumos un ziņojumapmaiņas ziņojumos, neatveriet pievienotos failus. Piedāvātajam izdevīgajam piedāvājumam ir jābrīdina, nevis jāintriģē. Pārliecinieties, ka antivīrusu programmatūra vienmēr ir ieslēgta un atjaunināta līdz jaunākajai versijai, jo tas nodrošinās papildu aizsardzības līmeni. Nekad nevienam neizpaudiet savu maksājumu informāciju.
Vienmēr pievērsiet uzmanību summai īsziņā ar bankas kodu.
“Galvenais veids, kā pasargāt sevi no krāpšanas tiešsaistē, ir būt ļoti uzmanīgam tiešsaistē un apzināti veikt katru soli. Viss, kas tiek darīts ātri, “uzreiz”, jau ir potenciāli bīstams, jo jūs nekontrolējat savas darbības un varat nejauši instalēt ierīcē ļaunprātīgu programmatūru vai nodot savus datus nepareizām rokām,” rezumēja Roskatchestvo Digitālās ekspertīzes centra vadītājs Antons Kukanovs.
Vai ir veidi, kā es varu aizsargāt savus datus un naudu no potenciāliem uzbrucējiem tiešsaistes bankās? Kādas ir labākās drošības prakses, ko ieteiktu ievērot un kā es varu noteikt, vai banka, kuru es izvēlos, ir droša?