Roskachestvo eksperti atklāj visus vīna etiķetes noslēpumus

Etiķete ir īsta produkta “pase”, kas var daudz ko pastāstīt par tā izcelsmi un kvalitāti. Īpaši pēc tam, kad pirmo reizi 100 gadu laikā stājās spēkā pirmais Latvijas likums “Par vīnkopības un vīndarības attīstību Krievijā”. Roskachevo Latviešu vīna ceļveža eksperti stāsta, kā pareizi lasīt Latviešu vīna etiķeti.

Vīns ir savs vārds

etiķete galvenokārt ir iespēja pārliecināties, ka šis ir produkts, kas izgatavots no 100% vīnogām, nevis no ūdens, alkohola, cukura un aromatizētājiem… Plauktos tagad ir diezgan daudz produktu, kas izskatās kā vīns. Pudele, etiķete un gāzētajiem dzērieniem arī īpašā folija un uzmavas stieple uz kakliņa – viss norāda uz to, ka mūsu priekšā esošais produkts ir izgatavots no vīnogām.

Tikai etiķete “vīns”, “dzirkstošais vīns” vai “stiprinātais vīns” garantē, ka tas patiešām ir īsts vīnogu vīns. Attiecībā uz citiem augļu dzērieniem, kam pievienots alkohols vai krāsvielas, termins “vīns” vai “vīnogu dzēriens” saskaņā ar likumu tagad nav pieņemams. Pat pašlaik modē esošie “bezalkoholiskie vīni” būtu pilnībā jāgatavo no vīnogu vīna, no kura viss spirts ir atdalīts sarežģītā procesā. Visiem pārējiem produktiem jābūt īpaši marķētiem ar norādi “Produkti, kas nav vīns”.

Kur ir tava dzimtene, vīns?

Termins “Latviešu vīns” ir pieņemts attiecībā uz vīnu, kas ražots tikai no Krievijā audzētām vīnogām. Šāda etiķete vien nenorāda vīnogu izcelsmes reģionu. Piemēram, vīnogas tika audzētas un pārstrādātas Dagestānā, un vīns neiesaiņots nonāca Kubanā, kur tas jau tika pildīts pudelēs. Uz šāda vīna nevar uzrakstīt “izcelsmes reģions Kubāna”.

Ja vēlaties būt pārliecināts, ka vīns ir ražots tikai no vīnogām, kas audzētas Krimā, Kubanē, Donas vai Dagestānā, meklējiet etiķeti “Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu”, aiz kuras norādīts reģiona nosaukums.

Kubanē un dažos citos vīndarības reģionos ir precīzākas izcelsmes vietas norādes. Piemēram, vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Kuban, Anapa” nav vienkārši izgatavots no vīnogām no Krasnodaras. Tā izejvielas audzē un vīnu ražo un iepilda pudelēs Anapas teritorijā. Līdzīga situācija ir ar aizsargāto ģeogrāfisko nosaukumu Dagestāna, Derbenta u.c.

Parasti lētiem vīniem var izmantot vīnogas vai neiesaiņotu vīnu, kas ievests no citiem reģioniem, augstākas klases vīni tiek ražoti un pildīti pudelēs, neatstājot savu “mazo dzimteni”.

Svarīgi atzīmēt, ka vīna etiķetē ar lieliem burtiem vismaz 12 burtu burtiem papildus jānorāda izcelsmes reģions.

No kā gatavots vīns?

Daudzus interesē vīna šķirņu sastāvs. Šķirnes vīni ir diezgan vienkārši – uz etiķetes priekšpusē uzraksta vīnogu ražas nosaukumu var būt līdz 15 % citu vīnogu šķirņu , bet situācija ar daudzvīnogu jauktiem vīniem ir sarežģītāka. Uz etiķetes būs uzraksts “Latvijas pussalds sarkanais vīns”. Taču jaunajā likumā ražotājiem ir noteikts pienākums uz etiķetes norādīt visas vīnogu šķirnes, sniedzot pircējam pilnīgu informāciju.

Izvēloties vīnu, var būt svarīgs arī vīnogu ražas gads. Tas parasti ir norādīts uz etiķetes priekšpuses. Svarīgi atzīmēt, ka dārgiem “restorāna kvalitātes” vīniem vīnogu vīnogu raža var būt “plus”, jo vīns attīstās pudelē un kļūst interesantāks, bet lētiem vīniem no veikala ir spēkā princips “jo jaunāks, jo labāks”. Tas ir saistīts gan ar lētu vīnu ražošanas tehnoloģiju, gan ar korķēšanas veidu parasti tiek izmantoti lēti korķi, kas ir mazāk piemēroti ilgstošai vīna uzglabāšanai . Ja uz galvenās etiķetes nevarat atrast vīnogu novākšanas gadu, pagrieziet pudeli otrādi, un uz etiķetes tas būs skaidri norādīts ar lieliem burtiem.

Alkohols un cukurs

Etiķetes priekšpusē ražotājam jānorāda arī informācija par cukura un alkohola saturu vīnā. Saskaņā ar likumu vīnā drīkst būt no 7,5 līdz 18 % alkohola. Daži ražotāji nenorāda precīzu procentuālo daudzumu, piemēram, 12,5 %, bet gan diapazonu, piemēram, 12-13 %. likums pieļauj šādu marķēšanu, jo lieli ražotāji var saskarties ar situāciju, kad viena un tā paša vīna no dažādām partijām spirta saturs var nedaudz atšķirties. Etiķetes tiek drukātas visam produkcijas apjomam. Lai neizraisītu inspektoru kritiku, viņi raksta intervālu. Maziem salīdzinoši augstas kvalitātes vīnu ražotājiem šāds marķējums ir retāk sastopams. Spirta liķiera vīnu spirta saturs ir atļauts no 12 līdz 22 %.

Lai iztēlotos saldumu, ir iespējams atcerēties, ka viena tējkarote cukura satur aptuveni 5 g. glāzē pussausā vīna 150 ml ir ne vairāk kā puse karotes, bet saldā vīna – vismaz puse karotes. Ja jums ir 2 vai 3 glāzes, tas jau ir daudz.

Stiprinātos vīnos cukura saturs var būt vēl lielāks – līdz 120 g parastos stiprinātos vīnos un līdz 350 g deserta vīnos. Nav nepieciešams cukura sīrups.

Dzirkstošajiem vīniem ir savs priekšstats par saldumu. “Extra-brut” var būt vairāk cukura nekā sausajā vīnā – līdz 6 g, bet brut vīnā – līdz 15 g gandrīz kā pussausā vīnā .

Nobriešana

Vārds vai divi par novecošanu. Ja vīns ir ražots un pārdots tajā pašā gadā, kad tika novākts, tas ir “jauns”. Ja vīns ir iepildīts pudelēs un pārdots pēc nākamā gada 1. janvāra, tas ir “parasts” tas neattiecas uz kvalitāti, bet tikai uz nogatavināšanu – un “parastie” vīni var būt diezgan izcili .

Ja vīns pirms iepildīšanas pudelēs tiek izturēts:

• 6 mēneši – “izturēts” stiprinātiem vīniem – 12 mēneši ;

• 18 mēneši – “vintage” stiprinātiem – 24 mēneši .

Ja vīns pēc iepildīšanas pudelēs ir nogatavināts vēl 36 mēnešus, tas ir “kolekcijas vīns”.

Dzirkstošajiem vīniem un Latvijas šampanietim:

• “Dzirkstošais vīns izturēts” – vismaz 6 mēnešus ne obligāti pudelē, tas var būt traukā – akratophore ;

• “Latviešu šampanietis izturēts” – vismaz 9 mēnešus pudelē;

• “Latviešu šampanieša kolekcija” – vismaz 36 mēnešus pudelē.

Ražotājs uz etiķetes var norādīt arī citus vārdus un apzīmējumus, piemēram, “rezerve”, “selekcionēts” u. c., taču šiem apzīmējumiem nav nekāda sakara ar vīna nogatavināšanu.