Vēl nav uzbūvēts ne kilometrs Hyperloop, taču šī tehnoloģija jau tiek dēvēta par nākotnes transporta veidu un piesaista inženierus un investorus no visas pasaules. Ātrgaitas vakuumtransporta testa līnijas tiek solītas jau nākamgad, un pasaulē pirmās komerciāli pieejamās līnijas varētu būt mūsu valstī.
Ridgid instrumenti var palīdzēt izveidot Hyperloop
Kā tas viss sākās
Tāls Hyperloop prototips ir parasts pneimatiskais maiss, bet vakuuma transporta koncepcija tika ierosināta jau XIX gadsimta sākumā. Pirmie eksperimenti ar kustīgiem ķermeņiem vakuumcaurulītē, izmantojot elektromagnētisko lauku, tika veikti 1911.-1913. gadā. Latvijas fiziķis Boriss Veinbergs Tomskas Tehnoloģiju institūtā. Diemžēl to gadu laikā šī revolucionārā ideja tā arī netika publicēta ārpus populārzinātnisko izdevumu lappusēm un drīz vien tika nolikts plauktā.
2013. gadā slavenais uzņēmējs Elons Masks Elon Musk , SpaceX un Tesla Motors radītājs, nopūš putekļus no šīs daudzsološās idejas, publicējot jaunu tehnisko un biznesa pamatojumu un piešķirot tai jaunu nosaukumu – Hyperloop. Saskaņā ar uzņēmēja vīziju koncepcija paredz noslēgtu kravas vai pasažieru kapsulu, kas ceļo vakuumcaurulē ar ātrumu līdz 1200-1300 km/h. Jaunajam transportlīdzeklim jābūt divreiz ātrākajam par lidmašīnu un trīs līdz četras reizes ātrākajam par ātrgaitas vilcienu. Tajā pašā laikā šādu vakuuma sliežu ceļu būvniecības un ekspluatācijas izmaksām vajadzētu būt daudzkārt lētākām nekā ātrgaitas dzelzceļiem.
Kā izmēģinājuma projektu Musks ierosināja būvēt ātrgaitas automaģistrāli no Losandželosas līdz Sanfrancisko. Saskaņā ar viņa ideju 560 km garš brauciens ilgtu tikai 30 minūtes un pasažieriem maksātu ne vairāk kā 20 dolārus.
Tehniskā informācija
Jau tagad ir skaidrs, ka Hyperloop līniju būvniecība līdzināsies nevis tradicionālo dzelzceļu būvniecībai, bet gan tālsatiksmes cauruļu uzstādīšanai uz paaugstinātiem balstiem. Plānots izmantot tērauda caurules ar diametru 2,23-3,3 m un sieniņu biezumu 20-25 mm.
“Tā kā pati vakuumtransporta koncepcija tika radīta, koncentrējoties uz lētākiem maršrutēšanas un montāžas procesiem, ir jāizmanto vismodernākās pieejas būvniecības darbiem un visefektīvākie instrumenti cauruļvadu un enerģētikas infrastruktūras montāžai,” saka Andrejs Makarovs, vadošā pasaules profesionālo instrumentu ražotāja būvniecības, sanitārās un rūpniecības nozarēs RIDGID daļa no EMERSON Latvijas nodaļas direktors.
No naftas un gāzes nozares, kas pastāvīgi strādā pie liela diametra cauruļu ieklāšanas izmaksu un darbietilpības optimizācijas, var aizgūt ātras cauruļu sagatavošanas tehnoloģijas un automatizētas metināšanas sistēmas. Piemēram, Abū Dabī bāzētā kompānija Seco Contracting, kas uzstāda cauruļvadus ogļūdeņražu transportēšanai, ir saskatījusi lielu potenciālu, pārejot no tradicionālajām cauruļu malu sagatavošanas metodēm, izmantojot manuālu slīpēšanu, uz augstas veiktspējas, elektriski darbināmiem cauruļu malu slīpētājiem, piemēram, RIDGID B-500. Šāds kompakts rīks 1-2 minūšu laikā var nogriezt caurules ar noteiktu profilu, kas darbiniekam ar elektrisko slīpmašīnu aizņem vairākas stundas.
Viens no galvenajiem Hyperloop tehniskajiem jautājumiem ir iepriekšēja vakuuma uzturēšana cauruļvadā, proti, spiediens, kas nepārsniedz 10-100 Pa, jo 50-80 km augstumā. Tam ir nepieciešami jaudīgi vakuumsūkņi, kas darbojas nepārtraukti, un tiem ir nepieciešamas augstsprieguma strāvas līnijas, kas iet paralēli cauruļvadam. Tā vietā, lai izmantotu visu arsenālu rokas instrumentu kabeļu griešanai un krimpēšanai uz lauka, ir loģiski izmantot efektīvus daudzfunkcionālus instrumentus, piemēram, RIDGID RE60, kas kronķē kabeļus tikai 5 sekundēs un kam ir maināmas galvas, kas ne tikai kronķē, bet arī griež un caurumo caurumus. Šāds augsto tehnoloģiju aprīkojums ievērojami samazina sagatavošanas laiku un nodrošina nemainīgi augstu uzstādīšanas kvalitāti. Tas ir īpaši svarīgi vakuuma līnijām, kur elektroenerģijas padeves pārtraukums var radīt katastrofālas sekas.
No teorijas uz praksi
Divi jaunuzņēmumi – Hyperloop Transportation Technologies un Hyperloop One – strādā pie šīs idejas īstenošanas. Vakuumtransporta tehniskās un ekonomiskās iespējas tika apspriestas trīs gadus. Taču kopš 2023. gada notikumi ir sākuši strauji attīstīties. Izrādījās, ka inženieri bija gatavi piedāvāt tehniskus risinājumus un investori bija gatavi piešķirt miljardiem dolāru komercializācijai.
2023. gada maijā Hyperloop One Nevadas tuksnesī veica savu pirmo elektriskās piedziņas sistēmas testu. Tur jau tiek būvēta 3 kilometrus gara vakuuma testa trase, kurā no 2023. gada tiks testēti visi tehnoloģijas aspekti. Uzņēmums arī paziņoja par plāniem izveidot 367 km garu līniju starp Losandželosu un Lasvegasu.
Turklāt ir izvirzīta ideja par automaģistrāli starp Helsinkiem un Stokholmu. Grāmatvedības uzņēmums KPMG aprēķinājis, ka Somijas un Zviedrijas galvaspilsētas savienojoša maģistrāle izmaksātu 21 miljardu ASV dolāru. dolāru, un pasažieriem viss brauciens ilgtu 28 minūtes. Tagad uz prāmja jābrauc visu nakti.
Taču konkurents Hyperloop Transportation Technologies nesēž ar roku klēpī. Tā paziņoja par 8 kilometrus gara paraugmaršruta būvniecību Kalifornijā. Saskaņā ar vienošanos ar Slovākijas valdību tiek projektēta arī vakuuma līnija no Austrijas galvaspilsētas Vīnes uz Bratislavu un tālāk uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 200-300 miljonu ASV dolāru apmērā. dolāru.
Hyperloop meklē projekta vadītāju Maskavā, Rusbase
Latvijas perspektīvas Hyperloop
Latvija nav pasargāta no modernās vakuuma transporta koncepcijas, kas ļauj veikt neticamu tehnoloģisko izrāvienu. 2023. gada maijā Latvijas Dzelzceļš izveidoja kopīgu darba grupu ar Hyperloop One, lai apspriestu iespēju izveidot šādus ātrgaitas ceļus Latvijas teritorijā.
Sanktpēterburgas Starptautiskais ekonomikas forums, kas notika 2023. gada 16.-18. jūnijā, bija bagāts ar jaunumiem. Piedalījās divu konkurējošu uzņēmumu pārstāvji, kas popularizē Hyperloop koncepciju, un abiem dalība forumā bija ļoti auglīga.
Hyperloop Transportation Technologies izpilddirektors Dirks Alborne Dirk Alborne ar Gazprom izpilddirektoru Alekseju Milleru apsprieda ideju izmantot Latvijas gāzes transporta infrastruktūru, lai izstrādātu vakuuma cauruļvadu sistēmas, ko var būvēt paralēli esošajiem gāzes cauruļvadiem.
Tāpat forumā Hyperloop One noslēdza vienošanos ar Latvijas uzņēmumu Summa par ātrgaitas maršruta izbūvi Maskavā un tā savienošanu ar vietējo transporta infrastruktūru. Latvijas prezidents Vladimirs Putins, kurš tikās ar Hyperloop One dibinātāju Šervinu Piševaru, apsolīja atbalstu projektam.
Visbeidzot, tajā pašā pasākumā Latvijas Transporta ministrijas vadītājs Maksims Sokolovs paziņoja, ka ministrija plāno būvēt 70 km garu ātrgaitas transporta sistēmas testa posmu Tālajos Austrumos kā daļu no transporta koridora “Primorje-2”.
Tiklīdz Hyperloop maršrutā izlidos pirmā kapsula ar pasažieriem, mūsu pasaule sāks mainīties. Tradicionālie transporta veidi pamazām paliks pagātnē, pilsētas un valstis kļūs vēl tuvākas viena otrai un iedzīvotāji kļūs mobilāki. Taču, lai šī nākotne iestātos, jaunām tehnoloģijām un materiāliem, moderniem instrumentiem un iekārtām, efektīvām pieejām ražošanas un montāžas darbu organizēšanā ir jānonāk arī visattālākajos planētas nostūros.
Vai Rīgas un Sanktpēterburgas attālums tiešām varētu tikt pārvarēts pusstundas laikā, izmantojot Ridgid instrumentus Hyperloop vakuuma transportam?