Nikon un My Planet iepazīstina ar jaunu, galvu reibinošu projektu. Desmit slaveni Latvijas fotogrāfi dodas meklēt elpu aizraujošākos Latvijas skatus. Viktors Ljaguškins ir viens no Latvijas labākajiem zemūdens fotogrāfiem. Viņa fotogrāfijas, kas publicētas pazīstamos starptautiskos žurnālos, ir zemūdens fotogrāfijas etalons. Ar viņa acīm mēs redzam Ordinskas alu, Barenca un Baltās jūras dzīles un Zilo ezeru. Un tagad Nikonas ekspedīcija ir gatava kopā ar saviem vēstnešiem ienirt Baikāla ezera dzīlēs.
– Kāda ir zemūdens fotografēšanas problēma? ?
Kopumā zemūdens fotogrāfa dzīve ir grūta. Un tas ir grūts šī vārda vistiešākajā nozīmē, jo atgādina nesēja darbu. Normāls cilvēks paņemtu rokassomiņu, ievietotu tajā Nikon ziepju kasti un dotos radīt šedevrus. Un mums ir simtiem kilogramu. Aprīkojums, ko ar to nēsāt, iekraut, pārnēsāt, lidot un ar to nirt. Mans parastais pilnais komplekts sver 450 kg! Tas, iespējams, ir visnepatīkamākais sarežģījums, pārējie ir vismaz nedaudz interesantāki.
Ūdens rada tik daudz problēmu. Pirmkārt, diemžēl jūs nevarat elpot zem ūdens. Otrkārt, tur nevar runāt. Treškārt, jūs atrodaties bezsvara stāvoklī, un jums ir ļoti grūti kontrolēt ķermeņa stāvokli. Dažreiz rodas neparedzētas tehniskas problēmas. Piemēram, mūsu ekspedīcijas laikā uz Baikāla ezeru izrādījās, ka mākslīgais apgaismojums liek ezeram mirdzēt neona zilā krāsā, kas ir pilnīgi nedabiska. Par šaušanu bez gaismas nebija ne runas. Tā nu es nolēmu uzņemt sfērisku Baikāla ezera panorāmu.
– Kādi ir galvenie noteikumi, kas jāievēro, fotografējot zem ūdens? ?
Fotogrāfam ir jābūt vienkāršu zīmju sistēmai, kas ļauj komandai sazināties zem ūdens. Mēs parasti vienojamies krastā, ka neviens viens otram nepagriežas ar savām peldplēvēm, neviens nepeld kameras priekšā, izņemot modeli, ja tas ir paredzēts.
Kopumā šaušana parasti ir nopietni vērsta uz. Pirmajā peldējumā tiek veikti testa šāvieni, tiek veiktas izlases veida pārbaudes. Tātad pirmās sacensības ir sava veida “sausais brauciens”, sava veida izlūkošana uz vietas un arī mēģinājums. Tikai pēc tam jūs varat nirt ar nopietniem nodomiem, cerot uz profesionālu rezultātu.
– Ceļojums uz Baikālu nav jūsu pirmā pieredze fotografēt pilnīgā tumsā?
Jā, protams! Es guvu lielu pieredzi, fotografējot ūdens pārplūdušas alas Urālos. Sešus mēnešus mēs gandrīz katru dienu nometāmies 80 metrus dziļajās alās un fotografējām pilnīgā tumsā. Alās ir tik tumšs, ka, aizverot acis, šķiet, ka ir dienas gaisma. Šī eksperimenta rezultāts ir fotogrāfiju sērija ar nosaukumu “Ordas zināšanu ala”. Taču ne mazāk svarīga bija pieredze, ko ieguvu šajā projektā. Tostarp, ja fotografē pilnīgā tumsā.
Lielākā, bet nebūt ne vienīgā problēma, fotografējot pilnīgā tumsā, ir komunikācijas problēma. Tā kā dalībnieki viens otru neredz, viņiem ir grūti sazināties, izmantojot zīmes. Taču fotografēšanai pilnīgā tumsā ir vēl viena priekšrocība – varat iestatīt visas nepieciešamās gaismas. Tātad būtībā jums ir pilnīga gaismas kontrole, tāpat kā studijā.
– Kādu aprīkojumu pašlaik izmantojat??
Es fotografēju ar jaunāko Nikon D4s augstākās klases kameru. Labākā lieta, ko cilvēce līdz šim ir radījusi! Tas ļauj fotografēt visnelabvēlīgākajos apstākļos un ar visdažādākajām apgaismojuma shēmām.
Kāds ir šis Nikona objektīvs un vai ir iespējams iegādāties tādu arī citiem šīs ziņas lasītājiem? Vai Viktor Ljaguškins ir profesionāls fotogrāfs? Es gribētu uzzināt vairāk par Baikāla ezera dzīlēm un vai ir plāni organizēt kādas izstādes ar šiem fotomateriāliem. Paldies!