Nikon un My Planet iepazīstina ar jaunu, galvu reibinošu projektu. Desmit slaveni Latvijas fotogrāfi dodas meklēt Latvijas elpu aizraujošākos skatus. Aleksandrs Žeļezņaks – fotogrāfs, Nikon vēstnieks Krievijā, žurnāla National Geographic Traveler galvenais redaktors. Kopā ar Aleksandru mēs dosimies uz Ziemeļosetiju.
– Aleksandr, kāpēc jūs izvēlējāties Osetiju, lai filmētu mūsu valsti??
– Osetija ir saistīta ar manas bērnības atmiņām. Reiz bija žurnāls “Padomju foto”, tur redzēju reportāžu no Ziemeļosetijas: melnbaltas fotogrāfijas ar pusnojauktiem torņiem, kalniem, aizām… Pirms pieciem gadiem biju fotografēt Digorskas aizā, un tas bija ļoti interesanti un skaisti. Tas ir fakts, ka mēs ļoti maz zinām par.
– Ceļojuma ietvaros mums noteikti ir jānofotografē torņi. Kāpēc tas ir svarīgi?
– Katrs fotogrāfs, iespējams, vēlas uzņemt kaut ko tādu, ko neviens cits vēl nav redzējis. Bet, runājot par dabu, gandrīz viss ir fotografēts. Tādā gadījumā, ar ko mēs varam pārsteigt skatītājus?? Mēs varam viņus pārsteigt tikai ar emociju, sajūtu, skatienu. Un kā ir ar torņiem?? Torņi ir cilvēka pēdas dabā, kas ir tik senas, ka tās ir kļuvušas par kalnu turpinājumiem, par dabas sastāvdaļu. Taču tie nes vēstures garu, atmiņas par cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši. Visinteresantākais ir tas, ka cilvēki šeit atgriežas! Es ceru, ka mums izdosies atrast torņus, kuros tagad dzīvo cilvēki, un satikt ģimenes, kas nolēmušas atjaunot savus senču torņus. Mani vienmēr ir interesējis, kā cilvēki saglabā savu vēsturi, savas saknes. Un, manuprāt, tas ir īpaši svarīgi tieši tagad, jo globalizācija izdzēš vietas īpatnības, padarot visu vienādu. Manuprāt, Osetijas torņi ir globalizācijas pretstats.
– Pastāstiet mums vairāk par to, kā tiek atjaunoti senču torņi.
– Ekspedīcijas laikā apmeklējām Kurtati aizu, kur kāda ģimene atjaunoja torni un aicināja mūs apskatīt, kā tiek organizēta dzīve, kā dzīvo un pastāv atjaunotie torņi. Osetijā ir taisnība, ka daudzas ģimenes tos atjauno kā atmiņu.
– Aleksandrs, jums ir liela pieredze kā ceļojumu fotogrāfam. Kādi ir ainavu fotogrāfijas pamatprincipi??
– Ainavu fotogrāfijā ir ļoti svarīgi, lai būtu daudzveidība, attēls nebūtu plakans, bet gan dziļš. Daudzdimensionalitāte galvenokārt tiek panākta ar krāsu un gaismas palīdzību. Pat tad, ja reljefā nav gradientu, krāsu un gaismas plankumi padarīs attēlu izteiksmīgāku. Šajā ziņā Osetija ir dāvana ainavu fotogrāfam. Piemēram, Kurtati aizā atceros, kā fotografēju priekšzīmīgu daudzplānu ainavu: pirmajā plānā bija upe, otrajā – grēda ar torņiem, tad vēl vairākas grēdas: viena, otra, trešā un pašā augšā – Lielā Kaukāza grēda. Šos attēlus var fotografēt ilgu laiku, jo gaisma mainās, vējš aizdzen mākoņus, parādās saules stari. Kopumā ainavu fotografēšana aizņem daudz laika. Dažkārt, lai iegūtu labu kadru, jums var nākties uzcelt telti un gaidīt tādu gaismu, kas ļaus jums uzņemt ne tikai kadru, bet arī skaistu attēlu.
– Vai ainavu fotogrāfam ir noteiktas īpašības, kas jāattīsta??
– Ainavu fotogrāfijā galvenais ir nebūt slinku. No rīta jums ir jāuzkāpj kalnā un jākāpj augstāk. Lai uzņemtu patiešām labu attēlu, ir jāpaceļas ļoti augstu.
– Savā ekspedīcijā uz Osetiju jūs devāties uz Osetiju, lai fiksētu vēsturi, lai runātu ar cilvēkiem. Sapratu?
– Uztaisīt labu reportāžu ir tas pats, kas pagatavot labu boršču. Ir jābūt visam – ainavām, cilvēkiem, makroattēliem. Reportierim jāspēj fotografēt žanra dzīvi, iegremdēt sevi savā vidē un cilvēkos un nebaidīties doties uz viņu mājām. Iesācēji fotogrāfi nereti ir apstulbuši: kā man tur nokļūt, kā man sākt fotografēt?? Kad Rīgas Valsts universitātē studēju žurnālistiku, mums bija uzdevums fotografēt cilvēkus bez bailēm. Jūs paņemat kameru un šaujat tieši sejā, neko nejautājot. Viens, viens, un dodies. Tā ir veselīga žurnālistiskā nekaunība. Pamēģiniet paņemt 16 milimetru platleņķa kameru, ieiet ģimenes mājā un sākt fotografēt. Tas nav tikai. Kad ieejat svešā telpā, jums ir jāzina, ko drīkst un ko nedrīkst šķērsot. Kas attiecas uz Osetiju, cilvēki ir viesmīlīgi, jūs varat ienākt pagalmā, sasveicināties ar vectēvu un uzsmaidīt viņam sejā. Vispārīgi runājot, smaids ir labākais veids, kā sākt sarunu.
– Kad ceļojat ar Nikon. Kāpēc?
– Nikon spēj tikt galā ar sarežģītiem fotografēšanas apstākļiem. Jūs varat nolaist Nikon no kalna uz ieleju, tad atrast to tur, un tas joprojām darbosies. Domāju, ka ar to var kalt naglas un vēl joprojām fotografēt. Man Nikon ir kā manas rokas pagarinājums, tam ir tik ērta ergonomika.
Noskatīties Foto ekspedīcija Latvija. “Nikon objektīvā” ar Aleksandru Žeļezņaku raidījumā My Planet.
Vai Nikon objektīvā ir iespējams iegūt labus attēlus no Ziemeļosetijas-Alānijas ar Aleksandru Žeļezņaku?