Kadrā var būt viens uztveramais objekts vai vairāki. Subjekti var mijiedarboties vai arī tie var tikt apzināti izolēti. Daži temati ir svarīgi, citi sekundāri. Kā izskaidrot skatītājam, ko dzejnieks gribēja pateikt ar dieva putnu?? Kur meklēt vispirms un kur meklēt pēc tam?
1. foto.
“Pele. Lidojošs”.
Uzkāpu uz klostera tempļa jumta, no kura izbēga Lermontova Mcijeri, lai uzņemtu Kuras un Aragvi upju satekas panorāmu. Kāds briesmonis ir uzkritis un traucējis akmenim. Pele bija bezsvara. Ķermenis ir uz pusi mazāks par parastās vabolītes ķermeni.
Viņš nošāva vampīru no tuvas distances, pacēla viņu aiz spārna un tad pagrieza vertikālo rāmi par deviņdesmit grādiem, lai padarītu to horizontālu.
Kompozīcijas risinājumu rada priekšmeta simetrija. Spārnus nevarēja iekļaut kadrā pilnībā. Lidojuma sajūtu rada nedaudz pagriezta galva, smalka peles ķermeņa novirzīšanās no centra, nedaudz pacelts labais spārns un atšķirīgs spārnu izgaismojums.
Nikon D2x kamera
DX AF-S Nikkor 17-55/2.8 D G ED IF objektīvs
Jutība 100 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/500 sek
Diafragma f/4
Ekspozīcijas kompensācija -1,00 EV
Fokusa attālums
80 mm filmas standarts
Kadrā esošā galvenā objekta izcelšana
Tīkla pērles: “Pārāk sarežģīti juceklīgs. Es nevarēju pateikt, vai tas bija vīrietis vai sieviete. ja jums nepatīk cilvēks”. Vecās gleznas ar Bībeles tēmām tiek skaidrotas muzeju gidiem, jo skatītāji bieži vien tiek izrauti no kultūrvēsturiskā konteksta. Viņi var nesaprast to simbolu un alegoriju valodu, ko mākslinieki izmantoja pirms piecsimt vai sešsimt gadiem. Bet jūs nevarat pie katra fotoattēla novietot gidu.
Fotogrāfijas parasti tiek pārprastas, ja tās ir “par neko” vai slikti veidotas. Piemēram, ir veltīgi meklēt apslēptas nozīmes abstraktā attēlā, kas uzņemts, lai dekorētu interjeru, taču vienmēr ir lietderīgi domāt par pareizo elementu kompozīciju.
Veidi, kā izcelt galveno, parasti tiek reducēti uz dažu vienkāršu triku sarakstu. Dažiem ir vairāk, citiem mazāk. Prasme ir apgūt praksē katru no piedāvātajām metodēm atsevišķi un pēc tam izmantot tās ar kāršu burvja vieglumu.
Galvenais ir neapjukt:
kadra centrā;
priekšplānā;
perspektīvas līniju izzušanas punktā vai tuvu tam;
saskaņā ar četru trešdaļu noteikumu;
izgaismojot to spilgtāk nekā citus kadrā esošos objektus;
ja to izceļat ar krāsu;
novietojot gaišu objektu uz tumša fona;
ja uz gaiša fona novietojat tumšu objektu;
ja novietojat asu objektu uz neskaidra fona;
kad uz asa fona tiek novietots neaustrs objekts;
ja izplūdušu objektu novietojat uz sasaldēta fona;
novietojot asu objektu uz neskaidra fona;
ja galvenais objekts pārvietojas pa diagonāli pāri kadram;
ja pārvietojat kustīgo objektu uz kadra stūri;
ja galvenais objekts ir novietots atkārtotu objektu rindā;
ja tas ir cilvēks vai dzīvnieks bez apkalpes.
2. foto.
“Malvina.”.
Foto no reportāžas par stilistu konkursu, kurā vasaru vajadzēja pārstāvēt meitenei ar kupliem matiem. Es to novietoju kadra centrā, jo tuvāk man strādājošie dalībnieki izlēca no lauka dziļuma un kļuva nefokusēti, veidojot sava veida rāmi, kas ierobežo objektīva redzamības lauku. Tas ir kā noslēgta kompozīcija. Man nebija iespējas pārvietot galveno varoni pa labi, taču pūkainās Malvīnas skatiens, kas vērsts uz kadra kreiso stūri, nevis uz kameru, rada kustības sajūtu šajā virzienā.
Nikon D3s
AF-S Nikkor 70-200/2.8 D G ED IF VR
1600 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/400 s
Diafragmas atvērums f/2,8
Ekspozīcijas kompensācija -0,33 EV
Fokusa attālums 116 mm
3. foto.
“Krāšņuma pārņemtais līgavainis” no grāmatas “Kāzas ir maza dzīve”.
Es vienmēr cenšos nepalaist garām līgavaiņa pirmo skatienu uz topošo līgavu. Šajā īsajā mirklī cilvēks ierauga emocijas, kas parasti ir apslēptas aiz ierastās lomu spēles maskas. Līgavainis šajā brīdī atgādina ņirgāties gribētāju, kurš apkārt neko nedzird. Bet cik īss ir šis brīdis! Trīs sekundes vēlāk sievietes iekarotājas maska ieņem savu ierasto vietu.
Man šķita, ka kadra centrs ir pareizais, jo vēlējos kadrā iekļaut līgavu un viņas ģimeni. Ja tā nebūtu, kadrs tiktu uztverts tikai kā daļa no fotoattēla sižeta.
Nikon D3s
AF-S Nikkor 24-70/2.8 D G ED IF
Jutība 1000 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/40 sek
Diafragma f/3,2
24 mm fokusa attālums
Foto 4.
“Meklējot stilu”. Foto no reportāžas par stilistu konkursu.
Uzsvaru uz priekšplānu šajā kadrā vēl vairāk pastiprina priekšplāna centrālā pozīcija. Kadra centrs ir arī visgaišākais. Modeļa rokas un ceļgali ir spilgti izgaismoti ar siltā spektra kvēlspuldzēm, bet fons ir izgaismots ar aukstā spektra luminiscences spuldzēm. Visbeidzot, ceļgali ir asi, bet fons nav fokusēts. Pat zemeņu medību fotogrāfa atspulgs spogulī ir neskaidrs, tumšs un izplūdis salīdzinājumā ar galveno fotogrāfu.
Nikon D3s kamera
Objektīvs AF-S Nikkor 70-200/2.8 D G ED IF VR
Jutība 1600 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/320 sek
Diafragma f/2,8
Ekspozīcijas kompensācija -0,33 EV
95 mm fokusa attālums
Priekšplāns ir kadra centrā
Jums pat nav jāmācās, kā to darīt. Pirmā lieta, ko pirmo reizi dara fotogrāfs, ir kadrēt kadru, novietojot fokusu centrā. Vesels saprāts liek domāt: kadra centrā esošais varonis tiks pamanīts, bet parasti par šāda veida fotogrāfijām interesi izrāda tikai draugi vai radinieki. Jūs varat pārsteigt svešiniekus ar kaut ko jaunu, oriģinālu vai labi aizmirstu vecu, vai ar kaut ko pazīstamu, bet neparasti fotografētu.
Kadra centrā novietotajam galvenajam objektam jābūt skatītājam interesantam pašam par sevi, ārpus konteksta, ārpus saiknes ar citiem attēlā redzamajiem tēliem, jo šādas fotogrāfijas gandrīz vienmēr ir simetriskas, līdzsvarotas, bez dinamikas. Lai pievērstu uzmanību šāda veida fotogrāfijām, ir nepieciešami arī citi kompozīcijas paņēmieni 1.-4. foto .
Priekšplāna fokuss
Tas ir visefektīvākais veids, kā kadrā ievietot galveno objektu, jo objekti, kas atrodas vistuvāk objektīvam un kadra apakšdaļā, ir proporcionāli lielāki nekā tie, kas atrodas kompozīcijas aizmugurē. Taču ir trīs biežāk pieļautās kļūdas, ko pieļauj iesācēji:
Priekšplānā izvirzāt sekundāru objektu, un skatītājs veltīgi cenšas to saprast;
Uzņemiet spilgtu priekšplānu, bet tonālais priekšplāns mēdz būt tumšāks nekā kadra aizmugurē esošais. Tas ir saistīts ar spilgtuma attiecību, pie kuras acs ir pieradusi dabā: debesis ir gaišas, zeme – tumša. Šāda veida normas pārkāpums jāpamato, piemēram, ar kāda gaismas avota klātbūtni kadrā. Turklāt spilgtais priekšplāns būs jālīdzsvaro ar ko gaišāku kadra augšdaļā;
Priekšplāns iesācēju uzņemtajās fotogrāfijās parasti ir neskaidrs. Acs balstās pret to kā pret barjeru, kas jāpārlec bez piepūles. Skatītāja uzmanība atkal un atkal atgriežas pie izplūdušā priekšplāna, lai atrisinātu piedāvāto mīklu. Ja izplūdušais priekšplāns darbojas kā rāmis, lai virzītu skatītāja uzmanību pareizajā virzienā sk. 3. attēls , mīklu atrisina vienkārši.
Jums paveicas, ja neskaidrais priekšplāns ir apzināts triks, lai atvieglotu fotogrāfijas uztveri, bet, ja neasais plankums ir tikai nejaušība, kadrs tiek uztverts kā kļūdains. Es tik bieži sastopos ar pārpratumiem par priekšplāna lomu, ka reiz izdomāju “grumbu”: ja ir priekšplāns, tam ir jābūt asam. Es zinu, ka tas izklausās pārāk kategoriski, bet tas darbojas sk. foto 4 un 5 .
Protams, ikvienu noteikumu var pārkāpt, lai paustu savu individualitāti. Priekšplāna loma mūsdienu reportāžas un žanra fotogrāfijā neaprobežojas tikai ar nepieciešamību izcelt galveno kadra objektu. Augstas kvalitātes īpaši platleņķa objektīvu parādīšanās uzreiz tika izmantota, lai atrisinātu problēmu, kas saistīta ar attāluma samazināšanu no kameras līdz objektam. Jau Roberts Capa norādīja, ka kameras tuvums objektam nosaka attēla patiesumu.
Es gribētu piebilst, ka, skatoties uz šādām bildēm, rodas klātbūtnes efekts, kamēr tas pats objekts, fotografēts no tuvas distances ar parastu objektīvu, rada neitrālus darbus bez dziļuma un zemteksta salīdziniet 6. un 7. foto . Taisnības labad ir vērts pieminēt, ka attālumu līdz objektam var samazināt ne tikai ar īpaši platleņķa objektīviem, bet arī ar jaudīgiem teleobjektīviem, tomēr labāk ir neiekļaut priekšplānu kadrā.
5. foto. “Kantāte” no sērijas “MIFI koris”.
Notis bija uz pulēta klavieru vāka. Asums tika koncentrēts uz nošu līnijām. Pateicoties platleņķa objektīva lielajam lauka dziļumam, bija iespējams saglabāt diezgan asu koristu atspulgu kadra augšējā daļā. Gaišs priekšplāns, ko līdzsvaro koristu gaišās drēbes.
Nikon D70s kamera
DX AF-S Nikkor 12-24/4 D G ED IF
Jutība 200 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/5 sekundes
Diafragma f/8
Fokusa attālums
18 mm filmas standarts
6. foto. “Koristi” no sērijas “Kristības”.
Tipisks kadra piemērs, kurā iemūžināts fakts, ka glābējiem bija speciālie zābaki ar smaili. Uzņemts ar parasto kinohronikas tālummaiņu fokusa attāluma skalas tālākajā galā, kas šajā gadījumā darbojās kā portreta televizors. Šo kadru varētu iekļaut žurnāla reportāžā kā piedevu, taču tas nevar būt virsraksts vai pat pašpietiekams, jo ir nepārprotams un tam trūkst telpiskā un informatīvā dziļuma salīdzini ar 7. foto .
Nikon D3s kamera
Objektīvs AF-S Nikkor 24-70/2.8 D G ED IF
Jutība 8000 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/50s
Diafragma f/5
Ekspozīcijas kompensācija -0,33 EV
Fokusa attālums 70 mm
7. foto. “Jordānija” no sērijas “Epifānija”.
Kadrā, kas uzņemts ar īpaši platleņķa tālummaiņu, priekšplānā redzamas tās pašas nagainās kājas kā 6. fotoattēlā, taču šis kadrs jau ir sadalīts plānos. Tikai četrdesmit centimetru attālumā no kameras līdz priekšplānam. Man nācās nokāpt uz ceļiem un šaut no tuvās distances, taču man izdevās mērķtiecīgs kadrs, kas pat pats par sevi var pastāstīt visu stāstu. Mēs redzam, kā izskatījās strūklaka, uzzinām par drošības pasākumiem, redzam, kā tiek kristīts cilvēks, un pēc apgaismojuma varam noteikt diennakts laiku. Manuprāt, attēls ir ne tikai dinamisks, bet arī skaists.
Nikon D3s kamera
DX AF-S Nikkor 12-24/4 D G ED IF
Jutība 4000 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/20s
Diafragma f/5,6
Ekspozīcijas kompensācija -0,33 EV
Fokusa attālums 17 mm
Perspektīvās līnijas galvenā konverģences punkta novietojums
Pirmais, kas nāk prātā, domājot par perspektīvām līnijām, ir dzelzceļa sliedes, kas stiepjas tālu prom. Viss mums apkārt ir pakļauts perspektīvas likumiem: objekti, kas atrodas tuvu novērotājam, šķiet lieli, bet, attālinoties, tie samazinās. Telegrāfa stabu rinda, kas virzās tālumā, kļūst par perspektīvās konverģences līniju, tāpat kā viens otram blakus stāvošie stikli, ja pirmais no tiem ir tuvu priekšplānam, bet pārējie pakāpeniski no tā attālinās. Īsāk sakot, jebkura žanra fotogrāfijās var sastapties ar perspektīvas līnijām. Un, ja kadrā ir divas vai vairākas šādas līnijas, tās neizbēgami saplūdīs vienā punktā kaut kur kadra dziļumā.
Kadra galvenais objekts, kas novietots perspektīvas līniju izzušanas punktā vai tuvu tam, noteikti kļūs par spēcīgu magnētu, kas piesaistīs skatītāja uzmanību sk. foto 8 .
8. foto. “Tilts” no sērijas “Rīga skūpstiem”
Mīlētāji kadrā parādījās negaidīti, kad es sašuvu kopā šaurās kāpnes uz laipas. Teleobjektīvs ir saplacinājis telpu, bet perspektīvas konverģence vērš skatienu uz skūpstīto pāri.
Nikon D2x kamera
DX AF-S Nikkor 17-55/2.8 D G ED IF
Jutība 100 ISO
Aizslēgšanas ātrums 1/200 sek
Diafragma f/5,6
Ekspozīcijas kompensācija -1,00 EV
Fokusa attālums 82 mm filmas standartā
Vai otrajā daļā tiek turpinātas mācības par rāmību un vai tām ir kādas jaunas atziņas par šo tēmu?
Vai varat dalīties ar konkrētām mācībām no Rozova, kuras palīdz saglabāt mieru un rāmi dzīvē? 2. daļa šķiet tikpat interesanta kā pirmais, tāpēc gribētu uzzināt, kādas vērtīgas atziņas tā turpinās sniegt. Paldies!