...

Maskavā noslēdzās 13. starptautiskā izstāde Integrated Systems Russia 2023

“Integrated Systems Russia” joprojām ir īpašs pasākums audiovizuālo, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un saistīto nozaru pārstāvjiem. Šogad uzņēmējdarbības programma bija vērsta uz digitālo pārveidi kultūrā, ekonomikā un izglītībā. Trīs dienu laikā eksperti strādāja ar dalībniekiem, lai noskaidrotu, kā izmantot tehnoloģijas, lai uzlabotu savu sniegumu un ieviestu tehnoloģijas ne tikai kā veltījumu modei un atbildi uz digitālā laikmeta prasībām, bet arī ar skaidru izpratni par sasniedzamajiem mērķiem.

gol_8996_jpg

23. oktobrī konferencē “Teātris digitālajā laikmetā” pulcējās labākie teātra profesionāļi un multimediju risinājumu integratori. Pirmās sesijas sākumpunkts un pamattēma “Tehnoloģijas mākslas pakalpojumu sniegšanā”. Pieejas teātra un digitālo tehnoloģiju uztverei un mijiedarbībai”, ko vadīja žurnāla “Teatral” galvenais redaktors Valērijs Jakovs, bija pārskats par nacionālo projektu “Kultūra. Vadims Vankovs Latvijas Federācijas Kultūras ministrija iepazīstināja ar projekta plānu. Projektā plānots izveidot 500 virtuālās koncertzāles, izveidot 450 izstāžu projektu ceļvežus, sarīkot vairāk nekā 600 tiešsaistes pārraižu, digitalizēt 48 000 koncertu un veikt dzīvās mūzikas atskaņošanu. Nacionālās digitālās bibliotēkas grāmatzīmes.

Diskusijas gaitā runātāji sniedza vispārējas pieredzes piemērus par grūtībām, ar kurām līdz šim nācies saskarties, kultūras artefaktiem pārejot uz digitālo formātu. Elmira Ščerbakova Latvijas teātris norādīja, ka tiešsaistes teātri saskaras ar autortiesību problēmu, pārraidot izrādes, un ievērojamām grūtībām materiālu popularizēšanā un izplatīšanā. Maria Revyakina ANO “Festivāls “Zelta maska” uz projekta “Zelta maska kinoteātrī” piemēra apstiprina, ka visgrūtāk ir sagatavot un radīt teātra saturu turpmākai demonstrēšanai kinoteātros, lai noskaidrotu autortiesības un iegūtu licenci, kā arī pati filmēšana.

Nadežda Kotova “Cool Connections” saka, ka digitālais laikmets nosaka standartus un attēla pasniegšanas veidus. Raidījumi tagad tiek organizēti saskaņā ar augstām kvalitātes prasībām un tiek pārraidīti, izmantojot satelīta signālu. Taču šis šķietami pozitīvais faktors kļūst par klupšanas akmeni tiešsaistes veiktspējas nodrošināšanai reģionos, kur joprojām pastāv digitālās plaisas problēma un atšķirības interneta ātruma ziņā. Pāvels Hlopins ZIL Kultūras centrs dalījās pieredzē par ZIL Kultūras centra telpu pārveidošanu, izmantojot digitālās tehnoloģijas. Nikolajs Školņikovs Panasonic pastāstīja par to, ko Panasonic izstrādājumus var efektīvi izmantot teātros. Polymedia tehniskais direktors Igors Išejevs iepazīstināja ar jaunu skatījumu uz teātra izrāžu dizainu un programmēšanu, kā arī stāstīja par hologrāfiskajiem specefektiem, dinamisko kartēšanu un interaktīvo virtuālo telpu.

gol_8617_jpg

Paneļdiskusijā “Mūsdienīgu risinājumu un tehnoloģiju integrācija teātra telpā”, ko vadīja Artūrs Ratke, Malā teātra direktora vietnieks teātra tehnoloģiju attīstības jautājumos, galvenā uzmanība tika pievērsta digitālajai komunikācijai teātrī. Oļegs Nazarovs Lielais teātris sacīja, ka prasības teātru tehniskajam aprīkojumam pieaug un video ir populārākā tehnoloģija. Romāns Ulizko Lielais teātris uzsvēra digitālo tehnoloģiju nozīmi teātra darba procesā. Marija Lenarskaja Rīgas Muzikālais teātris nosauca galvenās problēmas, ar kurām saskaras teātri, ieviešot akustiskos kompleksus. Visbiežākās situācijas ir, ja aprīkojums neatbilst repertuāram un mākslinieciskajai koncepcijai, neatrod pielietojumu sarežģītas lietošanas dēļ vai nav saskaņots ar darbiniekiem, kuri to izmantos. Deniss Širko Ideal Theatre stāstīja par izrādes iestudēšanas posmiem, izmantojot Kinect for Windows skārienjūtīgā ekrāna kontrolieri.

Tajā pašā dienā blakus konferenču zālē notika paneļdiskusija “Digitālā izkārtne kā efektīvs kanāls pircēju piesaistei”, kuras laikā tika apspriests, kā digitālās tehnoloģijas maina mūsdienu uzņēmējdarbības seju. Diskusijā piedalījās nozares eksperti, kā arī klienti – mazumtirdzniecības īpašnieki, tirdzniecības centru apsaimniekošanas uzņēmumi, kā arī veikalu tīklu un ārpustīklu mazumtirgotāju pārstāvji. Sergejs Gudkovs, Digital POPAI Russia viceprezidents, darbojās kā moderators.

Pasākuma sākumā Florians Rotbergs Florian Rothberg, Invidis Consulting iepazīstināja ar ziņojumu “Digitālo izkārtņu nākotne – pāreja no digitālās pieredzes uz mākslīgo intelektu”, izklāstot galvenās nozares tendences, piemēram, mikro un mini-LED, elastīgo OLED, mākslīgo intelektu un, pats svarīgākais, vienmērīgu pāreju no tīrām digitālajām izkārtnēm uz DXP Digital Experience Platfom – starpkanālu pieredzi, kas pavada klientu visā ceļojuma gaitā.

gol_9007_jpg

Diskusijā “Kā digitālās tehnoloģijas ietekmē mazumtirgotāju uzņēmējdarbību” eksperti apsprieda konkrētas metodes un gadījumus, kā digitālās izkārtnes izmantot uzņēmējdarbībā. Mazumtirdzniecības tīkla Magnit mārketinga konsultants un bijušais veikalu Lenta mārketinga direktors Berts Jans Vukkins Bert Jan Vukkink stāstīja par emocionālo digitālo mārketingu, īpaši par jaunas un uzlabotas iepirkšanās pieredzes radīšanu, iesaistot cilvēciskās emocijas. Pēc eksperta teiktā, digitālās izkārtnes īpaši labi darbojas kopā ar citiem rīkiem: aroma mārketingu, virzošās skaņas sistēmām un pirkšanas procesa gamifikāciju.

Tālāk minētie runātāji iepazīstināja ar konkrētiem piemēriem. Bernard Reiss URBAN COFIX USA stāstīja par COFIX tīkla vēsturi un digitālo tehnoloģiju lomu uzņēmuma straujā izaugsmē: mākslīgā intelekta izmantošana, lai prognozētu peļņu, zaudējumus un ieguldījumu atdevi; digitālās ēdienkartes un mobilās kampaņas kā metode pārdošanas apjoma palielināšanai. Vladimirs Korčagovs Ascona Life Group runāja par tehnoloģiju lomu uzņēmuma attīstībā. Video paneļi Ascona salonos pārraida vienotu saturu visā ķēdē, parādot izsmalcinātus produktus “no iekšpuses”, atsevišķs panelis pie ieejas nodrošina “saskarsmes punktu” ar klientu, pirms viņš vēl apmeklē salonu, un video paneļi birojā nodrošina efektīvu iekšējās komunikācijas kanālu, aizstājot novecojušos infodiskus.

Līdz paneļdiskusijas beigām uzmanība tika pievērsta problēmām, kas saistītas ar digitālo izkārtņu izstrādi un digitālo tehnoloģiju ieviešanu mazumtirgotāju vidū. Jeļena Ļebedeva Leroy Merlin runāja par klientu perspektīvu un iespējamiem pārpratumiem, ko b2b klienti var saskatīt visos pārdošanas piltuves posmos: no informētības līdz interesei, lēmuma pieņemšanai, pirkumam, apkalpošanai un lojalitātei. Elena brīdināja integrētājus par galvenajām kļūdām, kas var rasties, sazinoties ar klientiem.

Diskusijas noslēgumā Vladimirs Kozlovs DIGISKY Group pauda nožēlu par problēmām, ar kurām nākas saskarties, sadarbojoties ar klientu: vēlme iegūt perfektu risinājumu pret nevēlēšanos piešķirt budžetu un naudas trūkumu, lai atbalstītu projektu pēc tā īstenošanas.

Pirmajā dienā notika arī izplatītāju un sistēmu integratoru biznesa tikšanās, seminārs “DELTA satura pārraides un attēlošanas sistēmas” un zīmola Savant prezentācija, kā arī DANTE protokola apmācības kurss un D&B sērijas adaptīvā masīva A demonstrācija, kas, starp citu, notika visas trīs izstādes dienas.

gol_0085_jpg

24. oktobrī “Integrated Systems Russia” notika konference par muzeju un izstāžu telpu digitālo attīstību “The Digital Museum”. Pirmā plenārsesija “Labākā prakse muzeju un izstāžu telpu digitālās attīstības jomā”, kuru vadīja Vladimirs Obedelenovs Puškina Valsts tēlotājmākslas muzejs, Rīga .Un.Ar. Puškina Valsts tēlotājmākslas muzejā notikušās konferences dalībnieki diskutēja par to, kā tehnoloģiju attīstība maina pieeju izstāžu un ekspozīciju veidošanā, par digitālo analītiku muzejos un izstāžu zālēs, par jaunām pieejām telpas struktūrai, ekspozīcijas un dizaina risinājumiem mūsdienu muzejā, par muzeju komunikācijas teoriju un praksi digitālajā laikmetā.

Latvijas Federācijas Kultūras ministrijas pārstāvis Vadims Vankovs ziņoja par valsts veiktajiem pasākumiem muzeju digitalizācijā un iepazīstināja ar ministrijas projektiem, kas ļauj muzejiem veidot saturu paplašinātajā realitātē. Viena no šādām platformām ir ARTEFACT mobilā lietotne, kas ir ļoti nozīmīga ne tikai vadošajiem Latvijas muzejiem, bet arī reģionālajām iestādēm. Viņiem ARTEFACT kļūst par universālu rīku mijiedarbībai ar auditoriju, kam nav nepieciešamas īpašas zināšanas, resursi vai finansējums.

Diskusijas moderators Vladimirs Obedelenovs Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejs, Rīga . Un. Ar. Puškinas Valsts tēlotājmākslas muzejs sniedza prezentāciju par Muzeju digitālās attīstības padomes darbību ICOM Krievijā. Šī gada konferences īpašais viesis, Microsoft viceprezidents Stīvs Krons, stāstīja par uzņēmuma projektiem kultūras jomā un Microsoft pieejām. Jegors Jakovļevs izi.ceļojums savā prezentācijā “Kā piešķirt muzejam balsi: stāstu veidošanas platformas labākā prakse izi.Travel uzsvēra pieaugošo tendenci automatizēt gidu darbu. Aleksandrs Lavrovs VRARA Rīgas nodaļa dalījās pieredzē par digitālo projektu veidošanu, kas uzrunā cilvēkus no dažādām valstīm un kultūrām. Ivans Bičenko GULAG Vēstures muzejs stāstīja par multimediju tehnoloģiju plānošanu, projektēšanu, ieviešanu un attīstību GULAG muzejos. Viņš izstrādāja formulu, kā veiksmīgi integrēt jauninājumus muzeju telpās, balstoties uz multimediju kuratora, kas kalpo kā saikne starp zinātnisko kuratoru, arhitektu, multimediju producentu un izstrādātāju, ieviešanu.

eff_2404

Mihails Ugoļņikovs Museum Plus norādīja, ka multimediju eksponāti kļūst par neatņemamu muzeja stāstījuma sastāvdaļu un var tikt izmantoti dažādiem mērķiem. Amirs Ahtamzjans Valsts Darvina muzejs savā prezentācijā “3D tehnoloģijas un to praktiskais pielietojums zinātnes muzejos” aprakstīja 3D modeļu izmantošanas priekšrocības zinātnes muzejos. Valērija Zorina Lukoil un Anastasija Ignatova Ascreen runāja par zinātnes un komunikācijas platformas izveidi Neft paviljonā VDNKh. Igors Išejevs Polymedia iepazīstināja ar uzņēmuma piedāvātajiem risinājumiem dažādu multimediju un IT tehnoloģiju pielāgošanai izstrādātajai muzeja ekspozīcijas koncepcijai. Denis Seltzer Enlighted Digital prezentēja jaunu interaktīvu platformu muzejiem “TUT.

Otrajā sesijā “Modernās tehnoloģijas kā nozīmīgs resurss kultūras un dabas mantojuma interpretācijai muzejos” dalībnieki diskutēja par jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējām un perspektīvām muzeju kolekciju komplektēšanā, reģistrēšanā, glabāšanā un izpētē, par VR un AR pielietojumu muzeju praksē. Amirs Ahtamzjans Valsts Darvina muzejs darbojās kā moderators.

Sesijas sākumā Anna Mihailova Mosgortourt prezentēja grāmatu “BIM kultūras mantojumam” un uzsvēra nepieciešamību apkopot un dalīties pieredzē par BIM izmantošanu muzejos. Veronika Leščinskaja Dabas resursu un vides ministrija sniedza pārskatu par pašreizējām tehnoloģijām dabas muzejos un to lomu ekotūrismā. Aleksandrs Botenkovs Pēterhofas Valsts muzejs-rezervāts uzstājās ar prezentāciju “Digitālie projekti muzejā”. Izaicinājumi, iespējas un problēmas”, kas ilustrē ideju, ka muzeju “nedigitālās” nodaļas var pašas veidot projektus, izmantojot “digitālo” nodaļu kā konsultantu. Viktorija Čerņenko Valsts ģeoloģijas muzejs A.V. Lomonosova vārdā . Uz.Un. Savā prezentācijā Vernadska Valsts Zinātnes un tehnoloģiju universitātē viņa pievērsās multimediju risinājumiem un AV tehnoloģijām zinātnes muzeja ekspozīcijas telpā. Aleksejs Tihonovs ROSPHOTO savā ziņojumā “Digitālie muzeju objekti un to atrašanās vieta” aplūkoja digitālo muzeju objektu unikalitāti.

Konferences noslēgumā dalībnieki devās tehnoloģiju ekskursijā “Inovatīvu tehnoloģiju praktiska ieviešana muzeja telpā”, izmantojot interaktīvā “Naftas” paviljona Nr. 25 ekspozīcijas piemēru.

eff_0487

Starptautiskās izstādes “Integrētās sistēmas Krievijā” noslēguma dienā notika noslēdzošais biznesa programmas pasākums – konference “IZGLĪTĪBAS DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA”

“Digitālās ekosistēmas izveide: no digitālajiem pakalpojumiem līdz digitālai domāšanai”. Konferencē notika sesijas par projektu risinājumu veidošanu 4 galvenajiem izglītības līmeņiem skolām, tālākizglītības iestādēm, koledžām un universitātēm . Šāda pieeja palīdzēja integrētājiem apzināt savu risinājumu stiprās un vājās puses un salīdzināt tās ar izglītības sistēmas pārstāvju viedokli, kā arī deva iespēju izglītības sistēmas pārstāvjiem rast risinājumu savam uzdevumam un varbūt pat atrast partnerus tā īstenošanai.

Pirmajā paneļdiskusijā “Klientu skatījums uz problēmām un tehniskajiem risinājumiem izglītībā”, ko vadīja Rīgas Starptautiskā izglītības salona direktors Maksims Kazarnovskis, piedalījās izglītības nozares pārstāvji. Pēc Aleksandra Kšenofontova Sanktpēterburgas Izglītības komiteja domām, visos izglītības līmeņos no pirmsskolas līdz skolai un tālāk ir nepieciešams izveidot sistēmu, kas cilvēkiem sniedz praktiskas iemaņas. Viena no galvenajām prasībām, ko skola kā klients izvirza integrētājam, ir izveidot ekosistēmu, kurā skolotājs varētu strādāt sev saprotamā līmenī. Vēl viena būtiska ideja ir tāda, ka risinājumu sniedzējam ir jābūt pilnībā iedziļinātam izglītības nozarē, un tam ir jābūt pietiekamām un visaptverošām zināšanām, citādi viņš nevarēs būt noderīgs izglītības jomā.

eff_0759

Šo pašu ideju atbalstīja arī Khitskov E. Un. Latvijas Valsts Sociālā universitāte un Anosovs A. Un. Finanšu universitāte Latvijas Federācijas valdības paspārnē . Khitskov kungs runāja par augstākās izglītības iestāžu vajadzībām. Pēc runātāja domām, universitātes bieži vien pilnībā neizprot savu attīstības stratēģiju tehnoloģiju jomā, tāpēc tām ir nepieciešams ne tikai iekārtu vai risinājumu piegādātājs, bet arī konsultants, kas palīdzētu formulēt uzdevumu. Viņa kolēģi atbalstīja Anosova kungs, kurš aprakstīja iespējas, kā piegādātāju uzņēmumam, kuram jābūt ar padziļinātu nozares pieredzi, ienākt izglītības tirgū.

Nākamajā panelī “Labākie integrācijas risinājumi izglītībai”, kuru vadīja Aleksandrs Molčanovs SIA E-prof , tika prezentēti vadošo integrācijas uzņēmumu labākie īstenotie projekti. Mihails Usačevs Askrin prezentēja interaktīvo projektu darba centru Sevastopoles Valsts universitātē. Anastasija Mukhanova TECO demonstrēja uzņēmuma risinājumus augsto tehnoloģiju izglītības iestādēm, kā piemērus minot skolu 777 un Maloohtinskas koledžu. Kirils Zubarevs DIGIS Group stāstīja par uzņēmuma integrēto pieeju izglītības iestāžu aprīkošanā un pieprasītākajiem produktiem no uzņēmuma portfeļa. Igors Išejevs Polymedia dalījās pieredzē par inženierzinātņu un tehnoloģiju skolas 777 un INHA universitātes Kazahstānā aprīkošanu. Mihails Gasimovs EdComm stāstīja par pieprasītajām VR tehnoloģijām izglītībā.

Citā paneļdiskusijā “Digitālās ekosistēmas lietotāji: no digitālajiem pakalpojumiem līdz digitālai domāšanai” piedalījās izglītības nozares pārstāvji: Ye. Vaindorf-Sysoeva Rīgas Valsts universitāte , G. K. Kučerenko Rīgas Valsts universitāte .Uz. Mozžajeva Finanšu universitāte , Boriss Jarmahovs NOTO , Vladimirs Pogodins Skola 1575 , Mihails Kušnirs Izglītības līga, FIRO RANČIHS . Eksperti vērsa auditorijas uzmanību uz to, ka skolotāji joprojām baidās izmantot dārgas iekārtas un nesaprot, kādu reālu labumu tās var dot. Tāpēc līdztekus iekārtām un jaunai programmatūrai ir svarīgi ieviest jaunas metodes, kuru ieviešanai kopā ar integratoriem skolās un augstskolās jāierodas metodiķiem. Un skolotāja uzdevumam ir jāpaliek tādam pašam – aizraut bērnus. Pēc visām diskusijām un vairākiem grupu darbiem komandas prezentēja savus projektu koncepcijas.

eff_0983

25. oktobrī noslēdzās starptautiskā integrēto sistēmu izstāde Krievijā. Jaunākos sasniegumus prezentēja vairāk nekā 50 uzņēmumu no visas pasaules. Jaunos produktus piedāvāja Sonance Russia, Mixart Distribution, CTC Capital, CI Group, SpinetiX, D&B audiotechnik un daudzi citi. Izstādē piedalījās Canon, Advantech, Armada Sound, Amcos, Conference Box, AET Displays, AV Stumpfl, BenQ, BM Group, BOE Russia, Changsha Sunvote Limited, CI Group, CIS, CTC CAPITAL, CVGaudio, D&B AUDIOTECHNIK, GC DIGIS, Digital Fruits, Digital Projection, Dr. HD, Escort Group, Extron Electronics, HD LED Tech, IBERI, LED-Russia, L-Tech, Lightlink, Matrox, MIND, MixArt Distribution, Best Vision, Polymedia, Savant, Sinocan International Technologies, Sonance, Spinetix, STSS, Subproject, Techinterior Group, Viewsonic, Wintec, Zorsika Electronics, IMS, Aipimatics, AMS, Brullov Consulting, Audio-Video Systems, DI Group, VITECH un citas.International, Dealer Center, LEADER, JET, Pulti Atlant, Sennheiser Audio, SmartAV, Sonoruss, Sonoruss Group, Sofit Lite, Spetsvideoproekt, Tegratech, Televideodata, Focus Group, Forsite, Hi-Tech Media, Showcraft un citi. Starp atsevišķām tematiskajām ekspozīcijām ir vērts pieminēt: Digital Signage, Pro Audio un jauno Custom Install Acoustics. Izstāde “Integrated Systems Russia” ir plaši pazīstama visā Krievijā un ārpus tās robežām, un tā ik gadu pulcē ražotājus un vadošos AV integrācijas ekspertus, lai.

Pasākuma jaunumiem un ziņām varat sekot līdzi šeit

Novērtējiet šo rakstu
( Vēl nav vērtējumu )
Apala Lacis

Kamēr atceros, vienmēr esmu bijis apburots ar apkārtējās pasaules skaistumu. Jau bērnībā es sapņoju par telpu radīšanu, kas ne tikai iepriecina, bet arī ietekmē cilvēku labklājību. Šis sapnis kļuva par manu vadmotīvu, kad nolēmu iet iekštelpu dizaina ceļu.

Sadzīves tehnika. Televizori. Datori. Foto aprīkojums. Atsauksmes un testi. Kā izvēlēties un iegādāties.
Comments: 1
  1. Kārlis Krūmiņš

    Kas bija galvenie notikumi un aktualitātes šajā 13. starptautiskajā izstādē Integrated Systems Russia 2023 Maskavā? Kādi ir inovācijas un jaunākie tehnoloģiju risinājumi, ko izstāde piedāvāja? Kādi uzņēmumi piedalījās un ko tie prezentēja? Kāda bija apmeklētāju atsauce uz šo izstādi?

    Atbildēt
Pievienot komentārus