Kā pasargāt no piesārņojuma? Ūdens filtri

Medicīna kļūst arvien progresīvāka, un cilvēce kļūst arvien slimāka. Šis apgalvojums šķiet paradoksāls tikai no pirmā acu uzmetiena: līdz brīdim, kad jūs padomājat par to, ka ar katru gadu pasliktinās ekoloģija. Patiesi, “ar vienu roku mēs dziedinām, ar otru – sakropļojam”! Cilvēce ir tik ļoti piesārņojusi vidi, ka viss, galvenokārt gaiss, ūdens un pārtika, ir jāattīra. Ūdens, no kura reiz uz mūsu planētas radās dzīvība, ir cilvēka organisma dzīvības eliksīrs. Tā ir daļa no asinīm, kas apgādā audu šūnas ar barības vielām, izvada toksīnus un atbalsta dzīvībai svarīgus procesus. Tāpēc cilvēks nevar nodzīvot nedēļu bez ūdens, un, lai uzturētu normālu ūdens vielmaiņu, pieaugušajam papildus tējai, kafijai un zupām ir nepieciešams izdzert 1,5-2 litrus ūdens dienā. Un tajā pašā laikā tieši ūdens var izraisīt bīstamas slimības.

Ja mēs esam tik bagāti, kāpēc esam tik nabadzīgi??

Zili ezeri, gaiši upju ūdeņi, dzidri avoti – visi šie jēdzieni pamazām kļūst tikai par poētiskām metaforām. Tā sauktos virszemes avotus upes, ezerus, ūdenskrātuves piesārņo gan uzņēmumu milzīgos daudzumos novadītie notekūdeņi, gan naftas produkti, pesticīdi, smagie metāli, ko lietus un pavasara straumes izskalo no zemes. Un tas, kas netika izskalots, nonāca zemē un saindēja ūdeni akās un avotos. Tāpēc arī dziesmu “Give me key water to drink” var uzskatīt par dzejas brīvību.

Virszemes ūdeņi veido 65-70% no dzeramā ūdens krājumiem Krievijā. Tas ir tikai dabiski. Daba mūs ir dāsni apveltījusi ar šo ūdens bagātību. Un mēs, pieraduši vieglprātīgi izturēties pret to, kas tiek dots par velti, īpaši nerūpējoties par tā tīrību, bet starptautiskā pieredze rāda, ka ūdens attīrīšanas izmaksas, kas ietver ūdens sastāva analīzi, ūdens attīrīšanas sistēmas uzstādīšanu un tās turpmāku uzturēšanu darba kārtībā, ir vidēji 5-7% no mājas izmaksām. Interesanti, ka citas valstis, kas ir bagātas ar upēm un ezeriem, piemēram, Lietuva vai Vācija, ir atteikušās no virszemes ūdeņu izmantošanas publiskai ūdensapgādei, aizstājot tos ar pazemes ūdeņiem. Protams, ir jautājums, vai ir izdevīgāk izurbt urbumu, nevis attīrīt virszemes ūdeni, taču nav šaubu, ka artēziskais ūdens, kas izgājis cauri 150 metrus dziļam dabiskam filtram, ir dzerams droši. Taču ir viens āķis: artēziskā ūdens sāļu koncentrācija bieži ir pārāk augsta, jo zemes garozas augsta spiediena dēļ ir pārāk augsta šķīdība.

Var teikt, ka ūdens attīrīšanas iekārtu kvalitāte vismaz Maskavā atbilst starptautiskajiem standartiem. Bet, pirms ūdens nonāk pie patērētāja, tam ir jānoiet jūdzes un jūdzes cauri dubļainām, rūsganām, ar visdažādākajiem nogulsnējumiem aizaugušām caurulēm, kas padara to tik “bagātinātu” ar šiem sekundārajiem piemaisījumiem, ka attīrīšanas rezultāti pašvaldības elektrostacijā praktiski nav nekādi.

No šīs situācijas ir divas izejas: attīrīt ūdeni tieši dzīvoklī vai iegādāties īpašās rūpnīcās ražotu ūdeni pudelēs. Otrais veids ir apšaubāms, un ne tik daudz tāpēc, ka regulāra pudelēs pildīta ūdens piegāde – apgrūtinošs uzdevums un ne visiem pieejams, bet tāpēc, ka trūkst pārliecības, ka pudelēs pildītais ūdens nav viltots. Tomēr labāk ir pašiem attīrīt ūdeni, izmantojot dažādus filtrus. Un no tā, kas būtu jātīra krāna ūdens ir pietiekami skaidrs: no smiltīm, netīrumu daļiņas, rūsas un suspendēto nogulšņu tas paņēma pa caurulēm, kā arī hlora, kas veikts primārās apstrādes laikā, lai dezinficētu. Turklāt ūdens var saturēt kalcija un magnija sāļus, kas tam piešķir cietību, pārmērīgu dzelzs un smago metālu daudzumu.

Ienaidnieks Nr. 1

Ūdenī, kas ņemts tieši no dabiskā avota upes, ezera, purva , var būt dažādi piemaisījumi. Ne jau ķīmiskās vielas ir tās, kas visvairāk apdraud mūsu veselību. Tās mūs ietekmē tikai tad, ja šāds ūdens tiek lietots ilgstoši kad organismā uzkrāto piemaisījumu daudzums sasniedz kritisko līmeni . Bīstamāka ir baktēriju un vīrusu klātbūtne ūdenī: to raksturīgās spējas aktīvi vairoties labvēlīgā vidē, kas – diemžēl – ir ļoti bīstama! – Ietekme ir arī uz cilvēka organismu, pat viens malks var izraisīt zarnu infekcijas, iekšējo orgānu bojājumus, ādas bojājumus, nervu sistēmas bojājumus.

Hlorēšana

To, ka nedrīkst dzert šādu neapstrādātu ūdeni, protams, visi zina. Taču tikai vārīšana vien pilnībā neatbrīvojas no “piesārņojuma”: visas baktērijas iet bojā tikai pēc ilga sterilizācijas perioda. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās dezinfekcija tiek panākta, pievienojot hloru – spēcīgu dezinfekcijas līdzekli. Tomēr asā, nepatīkamā smaka un pēcgarša, ko ūdenim piešķir hlors, padara to nederīgu dzeršanai. Bet vēl sliktāk – hlorēta ūdens lietošana var izraisīt dažādas slimības, sākot no vienkārša ādas kairinājuma līdz pat ļaundabīgu audzēju parādīšanās.

Iemesls slēpjas ķīmisko vielu ietekmē, kas veidojas, hloram savienojoties ar ūdenī izšķīdušām organiskajām vielām. Jo vairāk organisko vielu ir ūdenī hlora pievienošanas brīdī, jo mazāk to paliek ūdens sterilizācijai līdz 10 % , un organoleptiskās īpašības nepatīkama smaka un garša, acu un gļotādas kairinājums vēl vairāk pasliktinās jau jauno savienojumu ietekmē. Šie hlororganiskie savienojumi ir ārkārtīgi toksiski un kancerogēni, un tie nokļūst organismā ne tikai dzerot, bet arī vannojoties vai dušā, uzsūcoties caur ādu un caur elpceļiem. Nepārtraukts hlorēta ūdens patēriņš vairākas reizes palielina nopietnu hronisku slimību risku, tāpēc hlora ūdens attīrīšana ir absolūti nepieciešams pasākums.

Ūdens hlorēšana kādreiz tika uzskatīta par panaceju, bet tagad tiek uzskatīta par nepieciešamu ļaunumu. Neizbēgama, jo šī metode joprojām ļauj droši dezinficēt ūdeni līdz pat patērētājam. Tā lētumu nevar noliegt; tādēļ vēl pavisam nesen visās sabiedriskajās iestādēs tika bagātīgi smidzināts hlors, un tikai mūsdienās cienījamās iestādes izmanto citas metodes.

Ozonēšana

Paralēli hlorēšanai tika meklētas arī citas dezinfekcijas metodes. Vienu no visefektīvākajām – ozonēšanu – jau pirms dažiem gadiem izmantoja Rīgas mērs Jurijs Lužkovs. m. Lužkovs vēlējās aizstāt hlorēšanu, taču šos plānus, iespējams, izjauca metodes augstās sākotnējās izmaksas.

Tomēr ozonēšanas priekšrocības ir tik acīmredzamas, ka tās ieviešana mūsu dzīvē ir tikai laika jautājums. Ozonam, kas iznīcina mikrobu šūnu fermentu sistēmas, ir ne tikai daudz lielāka sterilizācijas spēja nekā hloram, bet tas arī likvidē izšķīdušos organiskos un hlororganiskos savienojumus. Tajā pašā laikā – atšķirībā, piemēram, no reversās osmozes metodes – tiek saglabāti visi cilvēkam nepieciešamie sāļi. Turklāt ozons attīra ūdeni no tajā izšķīdušā dzelzs un mangāna, pārvēršot tos nešķīstošās suspendētās cietvielās tādā izmērā, ka tos var viegli noņemt ar mehāniskiem filtriem. Ozona iekārtas attīra dzelzi, mangānu, suspendētās daļiņas, sērūdeņradi, organiskos un hlororganiskos savienojumus, baktērijas un vīrusus līdz 99,999 %.

Virszemes ūdeņu attīrīšanā ir ļoti svarīgi garantēt jebkādu antropogēno piesārņotāju herbicīdu, pesticīdu un citu organisko vielu , kuru sastāvs un koncentrācija var strauji mainīties, aizvākšanu, jo tas ļauj izvairīties no nepieciešamības veikt pastāvīgu ūdens analīzi, ko prasa citas metodes. Vienlaikus ozonēšana ir absolūti ekoloģiski tīra metode, jo nevienā no procesiem neveidojas toksiski savienojumi, un pats ozons, izšķīdināts ūdenī, nav noturīgs ozons, kas nepiedalās reakcijā, dažu minūšu laikā pārvēršas par tīru skābekli .

To apstiprina fakts, ka ozonu izmanto lielākajā daļā ūdens attīrīšanas sistēmu attīstītajās valstīs. Vienīgais, kas ierobežo ozona iekārtu izmantošanu mūsu valstī, ir lielie sākotnējie izdevumi, kas tomēr ātri atmaksājas, jo ekspluatācijas izdevumi aprobežojas tikai ar elektroenerģiju bez palīgmateriāliem .

UV starojums

Diezgan sarežģītas un lielas ūdens ozonēšanas iekārtas ir piemērotas izmantošanai komunālajos ūdensvados, tās var izmantot arī vasarnīcās, bet, lai iekļautos dzīvoklī, pat īpaši izstrādāta ierīce ir diezgan problemātiska. Ūdens dezinfekciju mājās ir ļoti viegli un ērti veikt, izmantojot kompaktus un lētus UV sterilizatorus. Taču UV sterilizatori nav paredzēti tikai lietošanai dzīvokļos: tos var izmantot mājās un sabiedriskās apgādes sistēmās, laboratorijās un slimnīcās, rūpniecībā un restorānos.

Ultravioletās gaismas sterilizējošā iedarbība tika atklāta pirms vairāk nekā 100 gadiem, pētot Saules spektru, un drīz vien tika saprasts, ka tieši šie stari nodrošina mikroorganismu līdzsvara saglabāšanu uz Zemes. Sākotnēji UV gaismu izmantoja gaisa sterilizācijai galvenokārt operāciju zālēs , vēlāk to sāka izmantot ūdens dezinfekcijai.

Ideja ir tāda, ka ultravioletā gaisma, ko rada dzīvsudraba lampa ar 253,7 nanometru viļņa garumu, novērš mikroorganismu vairošanos, iznīcinot DNS molekulas. Atšķirībā no hlorēšanas un ozonēšanas šajā metodē ūdenim netiek pievienotas nekādas vielas, tāpēc šajā gadījumā nav nepieciešams papildu posms, kas nepieciešams nepareizi izvēlētas devas gadījumā, lai attīrītu pārējos reaģentus. UV starojuma efektivitāte ir ļoti augsta, jo tiek iznīcinātas ne tikai baktēriju, vīrusu un citu mikroorganismu veģetatīvās formas, bet arī sporas. Attīrīšanas pakāpe ir līdz 99,99 %, un ūdens saglabā savu garšu un krāsu bez piedevām. Šī metode ir pilnīgi droša, jo starojums no lampas, kas kopā ar tīramo ūdeni atrodas metāla kastē, nevar iekļūt ārpusē.

Ultravioleto sterilizatoru klāsts, kas atšķiras pēc mērķa un jaudas, ir ļoti plašs: daži modeļi ir uzstādīti uz visas ūdens plūsmas mājā, citi – tikai dzīvoklim. Jauda tiek izvēlēta tā, lai UV enerģija, kas sasniedz katru ūdens kvadrātcentimetru, atbilstu pieņemtajai normai. Piemēram, 40 vatu lampa ir pietiekama 3-4 cilvēku ģimenes ūdens patēriņam. Daži modeļi mēra mikroorganismu koncentrāciju sterilizatora ieplūdes un izplūdes pusē, lai uzraudzītu dezinfekcijas veiktspēju.

Dekontaminācija ar filtriem

Baktērijas un vīrusi ir tik plaši izplatīti, izturīgi un auglīgi, ka tie var nonākt ūdenī, kas pat ir hlorēts pašvaldības ūdens attīrīšanas iekārtās. Lai novērstu baktēriju vairošanos, filtriem krāna ūdens attīrīšanai līdz pat dzeramajam ūdenim pievieno sudrabu – metālu ar spēcīgu bakteriostatisku iedarbību. Ūdens attīrīšanai no atklātiem dabiskiem avotiem, kur vienmēr pastāv šaubas par dažādu mikroorganismu neesamību un tāpēc ar bakteriostatisku iedarbību vien nepietiek, dezinfekciju panāk, izmantojot īpašas patronas, kurās pievieno vai nu jodu saturošus sveķus, vai arī ļoti reaktīvus ogļhidrātu maisījumus.

Šopavasar pat Latvijas valdība domā par ūdens tīrības jautājumiem. Tīrs ūdens ir veselība, ko nevar nopirkt Ūdens filtru var iegādāties, un var izvēlēties starp dažādām attīrīšanas sistēmām. Tāpēc pirms pirkuma veikšanas ir svarīgi zināt, kā un no kā attīrīt ūdeni.

Kurš ūdens

Būtībā ir svarīgi zināt, kādi piemaisījumi ir jūsu mājās esošajā ūdenī un no kādiem piemaisījumiem to vajadzētu attīrīt. Ideālā gadījumā, ja jums nav iebildumu veikt krāna ūdens analīzi, jūs precīzi zināsiet, kas tiek piegādāts jūsu ūdensapgādes sistēmai. Tieši stabilas zināšanas par ūdens sastāvu ļaus jums izvēlēties labāko ūdens filtru, lai to attīrītu un iegūtu vislabākos rezultātus.

Krūzes tipa filtri

Ūdens noplūde caur nomaināmo kārtridžu apakšējā tvertnē.

Priekšrocības:

Krūzīti var izmantot jebkurā vietā: mājās, laukos, darbā, vilcienā u. c.d.;

nav nepieciešama papildu ūdens uzglabāšanas jauda;

Vienā korpusā var uzstādīt kasetnes ūdenim ar dažādām īpašībām pilsētā – krāna ūdens attīrīšanai, laukos – akas ūdens attīrīšanai ;

moderns un stilīgs dizains.

trūkumi:

Mazs attīrāmā ūdens daudzums;

zems filtrācijas ātrums;

Ilgs izņemamo kārtridžu kalpošanas laiks – tās ir jāpērk regulāri.

Jaucējkrānu sprauslas

Lietošanas ērtībai ir pieejami divu veidu krāna uzgaļi:

– sprauslām, kas ir pievienotas krānam tikai filtrēšanas procesa laikā;

– sprauslas, kas pastāvīgi atrodas uz krāna.

Priekšrocības:

kompaktums;

zema cena;

var izmantot jebkurā vietā, kur ir krāns.

trūkumi:

zems filtrēšanas ātrums;

īss filtra kalpošanas laiks.

Pastāvīgie caurplūdes filtri

Tie sastāv no vairākiem korpusiem trīs vai diviem , kas iebūvēti ūdens sistēmā un novietoti zem izlietnes, ar atsevišķu dzeramā ūdens krānu uz izlietnes. Visi šīs kategorijas filtri ir kārtridžu filtri, t.i.e. Nomainiet filtra kārtridžu, kad tā kalpošanas laiks ir beidzies.

Divpakāpju filtri var būt vienpakāpju vai divpakāpju filtri. Pirmajā spuldzē ir mehāniskās attīrīšanas kārtridžs, bet otrajā – oglekļa kārtridžs.

Trīspakāpju filtriem ar trim kārtridžiem papildus ūdens attīrīšanai no mehāniskiem piemaisījumiem un attīrīšanai ar aktivēto ogli no hlora un hlororganiskiem savienojumiem ir arī trešais kārtridžs ūdens mīkstināšanai, cietības sāļu noņemšanai.

Priekšrocības:

Pietiekami ilgs kalpošanas laiks;

augsta attīrīšanas pakāpe;

augsts filtrēšanas ātrums.

Trūkumi:

uzstādīšanas grūtības;

augsta cena;

periodiski jāmaina kārtridži.

Darbvirsmas filtri

Visi filtrēšanas posmi notiek vienā korpusā. Filtrs ir savienots ar krānu ar vītņotu uzmavu vai ar ātri montējamu uzgalīti ar gumijas blīvējumu. Savienojuma veids ir atkarīgs no filtra tipa un krāna diametra. Principā tie ir alternatīva stacionārajam plūsmas filtram, ja kāda iemesla dēļ nevarat pievienot filtru zem izlietnes.

Priekšrocības

:

labs filtrēšanas ātrums;

ilgs kalpošanas laiks.

trūkumi:

Lai iegūtu tīru ūdeni, katru reizi ir jāaizgriež krāns;

aizņem vietu uz galda.

Reversās osmozes sistēmas

Būtībā tā ir mehāniska ūdens attīrīšana molekulārā līmenī, kur filtrējošā plānslāņa membrāna caur visniecīgākajām porām aptuveni 0,000 ļauj izkļūt tikai ūdens molekulām. no ūdens tiek izvadītas tādas kaitīgas vielas kā magnijs, dzīvsudrabs, nitrāti, nitrīti, stroncijs, arsēns, cianīds, azbests, fluors, svins, sulfāti, dzelzs, hlors, visas baktērijas un vīrusi.

Visbiežāk ražotāji piedāvā:

Piecu pakāpju reversās osmozes filtrs, kurā:

1. posms – mehāniskā priekšapstrāde;

2. posms – tīrīšana ar aktivēto ogli pret hloru un hlororganiskajiem savienojumiem;

3. pakāpe – smalka attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem vai galīgā apstrāde ar presētu aktivēto ogli;

Ceturtais posms ir attīrīšana ar membrānu reversās osmozes metode ;

5. posms – oglekļa pēcfiltrēšana.

Ja ūdens spiediens ir mazāks par 3 atmosfērām, jāuzstāda piecu pakāpju reversās osmozes filtrs ar spiediena paaugstināšanas sūkni.

Četru pakāpju reversās osmozes filtrs darbojas šādi:

1. posms – mehānisko piemaisījumu iepriekšēja attīrīšana;

2. solis – tīrīšana ar aktivēto ogli no hlora un hlororganiskajiem savienojumiem;

Trešais posms ir membrānas apstrāde apgrieztās osmozes metode ;

4. posms – ogles pēcfiltrēšanas posms.

Ir arī reversās osmozes caurplūdes filtri un reversās osmozes filtri ar palielinātu jaudu lielāku jaudu iegūst, uzstādot papildu membrānas kopā ar spiediena paaugstināšanas sūkni, kas palielina filtra izmaksas , reversās osmozes filtri ar mineralizatoru, ar ultravioleto lampu, ar attīrītajā ūdenī iebūvētu cietības sāļu detektoru utt.d.

Daudzām reversās osmozes sistēmām ir uzglabāšanas tvertne un tīra ūdens krāns.

Priekšrocības:

piemērots dzīvokļiem un lietošanai kafejnīcās, restorānos un bāros; ieteicams izmantot kafijas un ledus mašīnās;

Uzticami notver visus piemaisījumus;

Tie samazina ūdens cietību bez nepieciešamības reģenerēt moduļus;

dzeramais ūdens ir pieejams vienmēr un bez mazākās piepūles.

Trūkumi:

dziļo tīrīšanu var veikt tikai ar ūdeni, kas ir iepriekš apstrādāts;

izejas ūdenī nav gandrīz nekādu sāļu – joprojām notiek diskusijas par to, vai tas ir kaitīgi;

Vairākiem filtriem ir noteikts minimālais ūdens spiediena ierobežojums;

augstas uzstādīšanas izmaksas.

Īsāk sakot, mūsu glābšana ir mūsu pašu rokās. Mēs varam parūpēties par savu ūdeni paši, gaidot varas iestāžu žēlastību vai atvēlot noteiktu naudas summu piemērota filtra iegādei.

Irina Staroselskaja.