Mēs būtu piešķīruši pirmo vietu visiem, kas iekļuva superfinālā! Tā apgalvoja vismaz divi žūrijas locekļi. Žēl, ka mēs nevaram apbalvot visus. Jums ir jāizvēlas trīs fotogrāfijas, visvairāk, visvairāk. Un mēs to izdarījām. No pieciem galvenajiem parametriem, pēc kuriem vērtēja iesniegtos darbus, mēs piešķīrām prioritāti oriģinalitātei, negaidītam zemtekstam ar atšķirīgu lasījumu. Citi kritēriji: tēma, kompozīcija, tehnika, emocionalitāte, superfinālisti bija gandrīz vienādi augsti. Tāpēc galu galā tautas balsojums nesakrita ar žūrijas izvēli. Tātad, mūsu uzvarētāji:
1. vieta – Sergejs Koļaškins, Zlatousta, Čeļabinskas apgabals
Pilns lauku saimniecības panorāmas skats. Nekādas līdzības, nekādas paralēles? Vienus ierobežo citu brīvība, citi ir neapmierināti ar savu, skatoties uz debesīs izzūdošo sēkli. Un kāds nepamana visu šo burzmu lejā un vienkārši lido, kur vien vēlas. Lai gan, kā redzams, katru rudeni tie lido nevis tur, kur vēlas, bet gan tur, kur tiem jālido. Tā ir brīvības filozofija – vai tā būtu indivīda vai valsts brīvība…
2. vieta – Natālija Mališeva, Smoļenska
Anečkas fotogrāfija uzreiz apbur ar savu meistarīgo kvalitāti. Bet pēc dienas skriešanas apkārt tu atkal ieraugi Anečku un saproti, ka viņa ķer vēl kaut ko citu. Skaidrs skats. Mīļotais bērns. Tu ieskaties caururbjošajās acīs un neredzi Anečku, bet gan katru savu. Ja jūs rakt dziļāk, fotogrāfija, tāpat kā spogulis, var arī dzirksti pašā dvēselē, vissvarīgākais mirdzums, kas diezgan bieži atrodas uz izbalēšanas robežas … Cik labi, ka mēs atturējām autori no impulsīva soļa: jau superfināla posmā Natālija Mališeva vēlējās atsaukt savas fotogrāfijas no konkursa. Spēcīga aina, tāpat kā spēcīgas emocijas, ir neparedzama savā iedarbībā…
3. vieta – Jeļena Gontarenko, Sanktpēterburga
Runa ir par: cauruli uz pārtraukuma un zaļu asnu? Tā ir diena un nakts? Tas ir vecs un jauns? Tas ir karš un miers? Vai arī tā ir dzīvība un nāve? Nav atbildes. Precīzāk, katram ir atšķirīga atbilde…
Kas ir iekļauts Canon fotokonkursa “Mans iekšējais loks” rezultātos?