Jana Saudeka dzīvē ir bijuši daudzi brīnumi. Dzimis 1935. gadā Prāgā. Taču viņam nebija jāpiedzīvo “laimīga bērnība”: sākās Otrais pasaules karš. Tās beigās notika pirmais brīnums: mazais Jans un viņa dvīņu brālis Karls, tagad slavenais grafiķis, izglābās no nacistu nometnes ārsta eksperimentiem un izdzīvoja. Vecāki un citi ģimenes locekļi gāja bojā Terezinštates koncentrācijas nometnē. Otrais brīnums: “valsts ierobežojumu” laikā Čehijas Nacionālā drošība viņu nesastapa, lai gan Jāna arhīvs tika konfiscēts vairākas reizes..
Paldies Klasiskās fotogrāfijas galerijai par sniegtajām fotogrāfijām.
Life
– Pirms mūsu samta revolūcijas mani bieži pratināja Čehijas Valsts drošība. Viņi meklēja manas fotogrāfijas, gribēja zināt, ko tās nozīmē. Daudzi no tiem jau bija publicēti Rietumos. Un es apgalvoju, ka šīs fotogrāfijas pagājušajā gadsimtā uzņēma mans vectēvs. Tās patiešām izskatījās šādi, izņemot to, kurā es stāvu ar ložmetēju rokās. Beidzot Valsts drošības dienests mani atstāja mierā. Taču kopš tā laika es savus fotoattēlus apzīmēju ar 19. gadsimtu.
Trešais brīnums: viņš kļuva par starptautiski atzītu fotogrāfu.
– Jan, kurā brīdī jūs kļuvāt slavens?? Kā tas notika?? – Es jautāju Saudekai.
– Notika brīnums. Tas ir brīnums, viņš atbild.
Es domāju, ka brīnumaino notikumu saraksts Jana Saudeka dzīvē ir daudz garāks. To vidū ir viņa panākumi ASV 1970. gadā, pastāvīgās ekspozīcijas atklāšana Prāgā 2007. gadā, viņa pirmā izstāde Krievijā 2013. gadā un tas, ka viņš pats varēja to apmeklēt.
Jāna Saudeka ierašanās Maskavā ir gaidīta. Viņa izstādes “Dzīve, mīlestība, nāve un citi sīkumi” atklāšana Klasiskās fotogrāfijas galerijā bija spilgts šī pavasara notikums un pulcēja milzīgu fanu pūliņu. Viņi vēlējās redzēt dzīvu klasiķi un darbus no visiem viņa daiļrades periodiem, sākot no agrīnajiem gadiem līdz pat pasaules slavai un mākslinieciskajai reinterpretācijai.
Viņa darbu pastkartes un plakāti ātri tika pārdoti. Enerģisks, temperamentīgs, Jans Saudeks patiešām bija smalki līdzīgs savam rokmūzikas elkam Mikam Džegeram: īss matu griezums, melnas brilles, sarkans krekls, kurpes ar biezu papēdi. Tāda pati neatkarība, tāda pati vaļsirdība un cieņas izjūta. Viņš bija kustīgs auditorijā, jokoja, dalīja autogrāfus un labprāt atbildēja uz jautājumiem.
– Vai jums bija jāfotografē Latviešu sievietes??
– Nē. Bet es jums teikšu patiesību: Latviešu sievietes ir ļoti skaistas. Ļoti, ļoti! Es nejauši atstāju fotogrāfiju ar Latviešu sievieti, kas strādā Shell degvielas uzpildes stacijā Prāgā. Tas kaut kur tepat kaut kur karājas. – Saudeks norāda uz izstāžu zāli, kas piepildīta ar simt divdesmit viņa darbiem, kas veido viņa provokatīvās, fascinējošās un šokējošās daiļrades retrospekciju:
– Tas šeit nonāca nejauši. Viņa ir ļoti skaista!
Viss ir uz robežas: skaists un neglīts, erotisks un vulgārs, garšīgs un negaršīgs. Pārsteidzoši, kā māksliniecei izdodas iziet tik smalku robežu. Mans mīļākais attēls galerijā ir “The Kick”. Kāds Saudekam līdzīgs vīrietis ar kāju sit resnu, kliedzošu sievieti.
Pusaudžu karaliene
Lieliska metafora, kas, iespējams, ir atslēga viņa darba izpratnei! Mākslinieks it kā demonstrē savu neatkarību no sabiedriskās domas un dod kārtīgu sitienu pa zobiem sabiedrības gaumei un vispārējai morālei. Ārkārtīgi aktuāls! Vēl šodien fotogrāfa darbi izraisa diametrāli pretējus viedokļus: no mīlestības, pielūgsmes, godbijības un apbrīnas līdz pilnīgai neizpratnei un noraidījumam.
– Māksliniekam nevar būt robežu, un robežas ir izdzēstas. Taču manī ir autocenzors: es raugos, lai nepārkāptu savas robežas,” par savu darbu stāsta Jans.
Jans Saudeks trešo reizi Krievijā. Pirmo reizi viņš ieradās Padomju Savienībā Gorbačova laikā. Tas bija 1985. gads. Tad Jeļcina laikā 1993. gadā. Pat tagad, Putina laikā.
– Sajūtiet atšķirību?
– Milzīgs! 85. gadā logus apklāja ar avīzēm, lai būtu siltāks. Cilvēki baidījās runāt ar ārzemnieku, tas bija acīmredzami. Tagad viss ir citādāk.
– Jūsu radošais kredo? Ko jūs ieteiktu jaunajiem fotogrāfiem?
– Nekad nepadodies!
Izstādes atklāšanā Čehijas Republikas vēstniecības pārstāvis sveica visus klātesošos Jana Saudeka izstādē:
– Esam gandarīti, ka Saudeka vārds ir pazīstams un iecienīts Krievijā, kas neapšaubāmi ir čehu fotogrāfijas vizītkarte. Šī ir pirmā Jana Saudeka izstāde Maskavā. Mēs ceram, ka šeit, kur ir tik daudz skaistu sieviešu, slavenais mākslinieks Jans Saudeks atradīs jaunu iedvesmu saviem darbiem.
Pavla Hodkova un Jans Saudeks
Jans Saudeks joko:
– Varu derēt, ka uz izstādes atklāšanu neviens neieradīsies. Un es zaudēju. Man šķita, ka es zinu no galvas, kā atklāt izstādi un ko teikt, bet tad es nedaudz apjuku un novēlēju jums “bon appétit”!
Pēc tam viņš paņēma melnu marķieri un uz galerijas baltās sienas uzrakstīja autogrāfu.
– Uzvara! – Vārds atbalsojās zālē un noslīka aplausos.
Andrejs Bezukladņikovs, fotogrāfs un producents:
– Jana Saudeka melnbaltos fotoattēlus pirmo reizi ieraudzīju Fotoreview astoņdesmito gadu sākumā. Joprojām atceros to iespaidu, kādu tie radīja: vienkārša, nekomplicēta brīvība. Tad Jans sāka tās krāsot, un es domāju, ka viņš kā fotogrāfs ir beidzis, jo sāka strādāt “vajadzībām”, ka fotogrāfija ir kļuvusi par palīgmateriālu.
Bet man patīk arī viņa krāsojamās grāmatas, jo tajās joprojām ir saglabāts brīvs gars, daudz ironiska optimisma un viegluma. Ļoti vienkārši attēli. Bet dažreiz tā ir kā anekdote, un es no fotogrāfijas vēlos līdzību un filozofisku pārdomu par dzīvi.
Man nepatīk šis joks. Ir skaidrs, ka tas ir kļuvis par tendenci, un tas ir pasūtīts. Jana Saudeka mazā sveču fabrika. Var saprast, kāpēc galerijā ir vairāk krāsainu nekā melnbaltu fotogrāfiju: cilvēki vairāk pērk to, ko viņi saprot.
Vladimirs Vjatkins, fotožurnālists:
– Tas nav mans. Kopējais noraidījums. Sievietes ķermeņa antiestētika. Es skatos uz šīm sievietēm un vairs negribu skatīties uz īstām sievietēm. Primitīvā komunālā sistēma. Sievietes ķermenis kā pirmatnīguma un mežonības objekts. Civilizācija šos cilvēkus nebija sasniegusi. Anti-estētika!
Igors Vereščagins, neatkarīgais fotogrāfs:
– Es jau sen pazīstu viņa darbu. Kopš padomju laikiem un briesmīgi retā čehu žurnāla Fotoreview. Kad es ieraudzīju Saudeka fotogrāfijas, tās uz ilgu laiku mani pārsteidza. Man patīk Saudeka melnbaltās fotogrāfijas. Viņa pirmie darbi. Es divas reizes biju Prāgā, galerijā, kur ir izvietoti viņa darbi, – tie ir lielāki un atstāj spēcīgu iespaidu. Arī šeit ir daži, bet to nav daudz, vairāk mākslas komplekts. Bet Jans ir asprātīgs cilvēks, un es domāju, ka viņš pats visu uztver ar humoru un neuztver savu darbu ar dzīvniecisku nopietnību.
Aleksejs Ušakovs, ārštata fotogrāfs:
– Viņš vienkārši nav rupjš. Tāds, kāds viņš ir iekšpusē, tāds viņš sevi parāda. Ar visiem viņa netikumiem un vēlmēm. Nevilcinās par to runāt.
Veronika pozē Szipek kunga stikla traukiem
Mihails Krjukovs, ārštata fotogrāfs:
– Mani piesaista Saudeka fotogrāfija, jo viņš mīl dzīvi. Tajos ir daudz dzīvības. Un daudz mīlestības. Tā nav pornogrāfija. Pilnīgi noteikti nē! Ļaujiet tiem, kas to uzskata par pornogrāfisku, formulēt savas domas skaidrāk. Es uz izstādi ieradīšos vairāk nekā vienu reizi un uzmanīgi to vērošu. Tā ir pirmā reize, kad redzu Janu Saudku dzīvu. Es parakstīju viņa plakātu ar sievieti, kas tur galvaskausu, es esmu laimīgs. Man patīk, kā viņš fotografē sievietes. Viņš to dara ļoti neparastā veidā.
– Un es domāju, ka viņš pret viņām izturas kā pret seksa vergēm..
– Bet jūs esat sieviete. Un es esmu vīrietis. Es saprotu Saudeka viedokli.
– Viņš noliedz sievietēm jebkādu inteliģenci..
– Jūs pārspīlējat. Tas nav viņa fotogrāfijās. Es priecājos, ka redzēju viņu dzīvu. Tas man palīdzēja viņu sajust un labāk saprast. Viņš ir ļoti atvērts, dzīvespriecīgs, viegli uzvedīgs, harizmātisks. Viņam ir 78 gadi, un viņš mīl dzīvi, cāļus un visu, kas ar to saistīts. Vēlētos, lai man šajā vecumā vēl būtu tāda pati mobilitāte, atvērtība un optimisms!
– Viņš ir kā Miks Džegers!
– Nav pārsteidzoši: viņš ir no aptuveni tā paša laika un, šķiet, ir fanu..
No sarunas ar skatītājiem Jana Saudeka izstādes atklāšanā Maskavā 2014. gada 27. martā.
Manuprāt, Jans Saudeks ir ļoti interesanta personība, un es vēlētos uzzināt vairāk par viņu. Vai Jans Saudeks ir viens no pazīstamākajiem fotogrāfiem Latvijā? Kādas bija viņa ievērojamākās darbības mīlestības tematikā? Kāds bija viņa stāsts par nāvi un kā tas ietekmēja viņa mākslu? Vai ir kādi citi sīkumi vai faktsi, kas man vajadzētu zināt par šo slaveno fotogrāfu? Pateicos jau iepriekš par atbildi!