Iespējams, katrs fotogrāfs vismaz reizi ir saskāries ar situāciju, kad fotografē labā saulainā laikā, objekti ir interesanti, bet bildes, tā sakot, neķeras – tajās nav dzīves. Un krāsas izskatās nedaudz spilgtākas, nedaudz interesantākas. Kāda ir problēma? Trūkst? Katram pieredzējušam fotogrāfam noteikti ir savs noslēpums, kā atdzīvināt attēlus. Pastāstīšu, ko man pašam patīk izmantot.
Ja esat redzējuši vitrāžas, jums būtu jāzina, ka, lai arī cik ļoti tās spīdētu, jūs neredzēsiet spilgtas un piesātinātas krāsas, kad skatīsieties ārā. Bet, ieejot daļēji tumšā ēkā, ieraugi to pašu vitrāžu no iekšpuses… Pirmajā gadījumā gaisma bija “atgriešanās”. To vājināja atspīdums, tas bija daļēji izkliedēts, stikls spīdēja, un daļa saules gaismas varēja aizbēgt no atspīduma un nesasniegt acis. Bet, kad gaisma iziet cauri stiklam, tā liek tam spīdēt, jo mēs redzam krāsainu dienas gaismu saules gaismu , kas nāk taisnā virzienā, nevis pretējā virzienā pēc atspīduma.
Man patīk fotografēt aizmugures gaismā, jo tā necaurspīdīgi objekti spīd, turklāt necaurspīdīgiem objektiem var piešķirt auru un izcelt to formu.
Lai rozes vismaz daļēji parādītu savu krāsu visā tās krāšņumā, es tās fotografēju, spīdot saulei no sāniem uz sāniem. Pirmajā gadījumā man nācās izmantot telezoomu 255 mm ekvivalents , kas palīdzēja labi izpludināt fonu, neskatoties uz diezgan slēgto diafragmu. Otrajā gadījumā pilna kadra tālummaiņa ar portreta atvērto kadru 84 mm nodrošināja skaistu bokeh efektu.
Priekšējais apgaismojums atdzīvināja kadru, izgaismojot lapotni, zāli un strūklakas strūklu, kā arī radīja skaistu auru ap cilvēkiem, kas baudīja skatu.
Kontrastējošā saules gaisma ne tikai lika mirdzēt lapām, bet arī laternām, un ar siltu gaismu skaisti izgaismoja daudzos akmens žogu balustrus un sieviešu frizūras.
Nikon patentētie RAW faili ļauj man veikt dziļas toņu korekcijas, taču arī JPG faili ļauj man veikt nepieciešamās korekcijas pēc fotografēšanas ar negatīvu ekspozīcijas kompensāciju, ko es izmantoju, lai uzlabotu saulrieta debesu piesātinājumu, bet biežāk – lai saglabātu informāciju gaišākajos toņos. Tajās ir daudz grūtāk rekonstruēt informāciju nekā izgaismot ēnas, kur parasti ir daudz mazāk interesantas un noderīgas informācijas.
Lai iegūtu visizteiksmīgāko kadru, man nācās izmantot negatīvu ekspozīciju un nedaudz pagaidīt, jo mazie zemūdens prožektori pastāvīgi mirgo un maina krāsu.
Filmēšanas aina bija ļoti kontrastaina. Lai izvairītos no strūklakas priekšplānā pārgaismojuma, man nācās veikt vēl lielāku negatīvo EV korekciju, bet ne pārāk lielu, lai saglabātu vidusdaļu un fonu dziļā ēnā.
Šim kadram bija svarīgi nepārsegsēt Lielā teātra fasādi, un informāciju priekšplānā varēja upurēt. Tāpēc man atkal bija jāievieš negatīva ekspozīcijas kompensācija par diviem soļiem. Izmantojot opciju “Saglabāt silto”, kolonādes apgaismojums bija silts, bet vēsākā apgaismojuma atspīdumi uz priekšplānā esošajām automašīnām padarīja “Lielo” vēl siltāku.
Veicot vairākus tuksnešaina līkumaina ceļa kadrus, pēkšņi kadrā iebrauca velosipēdists. Sarkanā laterna un tās atspīdums uz bruģa papildināja zvaigžņu gaismu tornī un neapšaubāmi bija labākais kadrs šajā sērijā.
ISO 1600, f/4, 1/80 s, -2 EV , ieviestā negatīvā ekspozīcijas kompensācija padarīja kadru pārāk tumšu, bet neļāva izgaismot ēku aizmugurējo apgaismojumu. Fotoattēlu redaktorā AdobePhotoshop programmā AdobeCameraRAW , nekaitējot ne mazākajam izgaismojumam, ēnas tika nedaudz izgaismotas, bet, kas ir vēl svarīgāk, debesis atguva savu skaisto tumši zilo krāsu.
ISO 400, f/4, 1/80 s, -1,33 EV
ISO 400, f/4, 1/80 s, -1,33 EV
Tāda pati metode man palīdzēja nofotografēt Kremli saulrieta laikā. Negatīvā ekspozīcijas kompensācija padarīja rozā mākoņus blīvākus un piesātinātākus, kā arī ļāva izvairīties no kupolu un jo īpaši krustu izcelšanās. Adobe Camera RAW šajā gadījumā maigi izgaismoja tumšos apgabalus, gandrīz nezaudējot piesātinājumu spilgtākajos punktos.
Kāda ir labākā metode, kā atdzīvināt fotogrāfijas ar Nikon D7200 un kā sasniegt iespaidīgus rezultātus, fotografējot rozes?