...

Foto mākslas apskats: Sudraba gaismas stars

– Es vienmēr ņemu līdzi fotoaparātu un, kad saule noriet, dodos ārā.

– Ko jūs darāt dienas laikā??

– Izdrukāt savu darbu.

– Kad jūs guļat?

– Nekad!

1. Wendy Paton kafejnīca. 2007

1. Wendy Paton kafejnīca. 2007

Vendijas Patonas senči bija cēlušies no Latvijas, taču viņa nerunā krieviski un mazliet baidījās doties uz tālo Maskavu no pazīstamās Ņujorkas. Taču izrādās, ka Latvijas galvaspilsēta nekādā ziņā nav bīstamāka par viņas dzimto pilsētu: cilvēki ir draudzīgi, ir iespējams šaut naktī, kā Vendijai patīk darīt. Maskavu tā iztēlojās melnbaltu, bet pilsēta izrādījās koša un daudzkrāsaina. Iespējams, filmēšanās Maskavā būs Vendijas Patonas nākamā projekta sākums. Kas zina..

Vendija sāka fotografēt no jāšanas sporta, kur viņa bija veiksmīga jātniece un tikpat veiksmīga trenere. Viņa uzskata, ka jāšanas sports un fotografēšana ir līdzīgi: lēmumi jāpieņem tūkstošdaļā sekundes. Iespējams, arī tāpēc, ka pastāvīgi ir jāuzrauga un jākontrolē process.

Šķiet, ka, neraugoties uz savu amerikāniski smaidīgo atklātību, Vendija ir introverta: viņa labāk jūtas, fotografējot nakts aizsegā. Viņa uzskata, ka nakts laiks dod viņai iespēju būt neredzamai un pietuvoties saviem objektiem. Naktī cilvēki ir brīvāki, brīvāki un brīvāki. Pēc Vendijas domām, nakts ir par to, kā būt pašai par sevi. Tas padara nakti mirdzošu, rada noslēpumainību, un viss kļūst citādāks – mazāk ikdienišķs un noslēpumaināks.

– Tā mans melnbaltais prāts redz nakti,

– Vendija koķetējot joko un piebilst:

– Es mēdzu fotografēt dienas laikā. Viņa nošautu un aizbēgtu. Naktī es varu šaut tik daudz, cik man patīk. Mana mīļākā distance ir tad, kad esmu ļoti, ļoti tuvu. Bet man patīk būt neuzkrītošam un palikt ārpus redzesloka. Es izmantoju ļoti plānu sudraba gaismas staru – tikai tik daudz, lai uzņemtu kadru. Jūs varat jautāt, kas ir redzams manās fotogrāfijās? Tiem nav tāda detaļu dziļuma, kādu jūs varētu sagaidīt no skatītāja. Manas fotogrāfijas ir manu emociju atspoguļojums. Caur fotogrāfiju es kontaktējos ar cilvēkiem, caur fotogrāfiju es stāstu par savu pieredzi.

Tikšanās laikā ar fotogrāfiem Maskavā Vendija demonstrēja, kā viņa fotografē gandrīz pilnīgā tumsā. Tad es palūdzu ieslēgt gaismu, lai ikviens varētu redzēt, kā pilns apgaismojums izkrāpj noslēpumainību, ko rada pusmiers, un vietas intimitāti.

– Šaušana naktī nav bīstama?

– un tad tika uzdots jautājums.

Vendija ar savu humora izjūtu atbildēja:

– Es esmu no Ņujorkas. Mēs, ņujorkieši, esam ļoti piesardzīgi un baidāmies no apkārtējiem. Fotografējot naktī, es ievēroju visvienkāršākos noteikumus: vienmēr esmu pūlī, neeju pa ieliņām un nemeklēju nozieguma vietas.

Viņa fotografē ar Leica M7, kluso tālskata kameru ar manuālo iestatījumu. Viņa skeptiski raugās uz digitālo aprīkojumu, jo pamatoti uzskata, ka tas novērš uzmanību no tūlītējas skatīšanās iespējām. Viņa zaudē fotogrāfa koncentrēšanos uz fotografēšanas procesu un nepārtrauktību ar fotografējamiem cilvēkiem. Viņai nepieciešama tikai ISO 400 filma. Dažkārt viņa izmanto filmu ar jutību 800. Man paveicas, ja no filmas izdrukāju 6 vai 7 kadrus, biežāk 1-2. Viņas negatīvus ir grūti izdrukāt, tāpēc viņa drukā pati, un visvairāk viņa mīl savu tumšo istabu, kur notiek noslēpumains un maģisks notikums – no neliela filmiņas gabaliņa dzimst fotogrāfija.

– Kad es ieeju tumšā telpā, sākas maģija. Es apzināti strādāju melnbaltā un izmantoju sudraba brompapīru. Sudrabs maniem darbiem piešķir neaizmirstamu mirdzumu un palīdz man iegūt mākslinieciskas izdrukas.

Vendija mācījās Starptautiskajā fotogrāfijas centrā ICP Ņujorkā, mācījās pie dažādiem fotogrāfiem un 2003. gadā apmeklēja kursu pie Maikla Kennas, kurš ir slavens ar to, ka visas ainavas fotografē ar ļoti lēnu slēdža ātrumu.

– No Maikla es iemācījos pacietību

, – Vendija saka ar smaidu.

– Un mana ģimene, mana meita, dod man iedvesmu.

Pirmā personālizstāde, kurā tika eksponēti darbi no sērijas Tableau, notika 2006. gadā. Nupat iznākusi viņas pirmā grāmata “Nakts sejas”. Tajā iekļautas fotogrāfijas, kas tapušas pēdējo sešu gadu laikā. Tā sauc viņas darbu izstādi Fotogrāfijas centrā “Lumière Brothers”, kas iepriekš bija skatāma Ņujorkā un Ķelnē.

Vendijai patīk pārsteigumi. Viņas padoms iesācējiem fotogrāfiem ir – viss ir vienkārši, mācīties tik daudz, cik vien iespējams, koncentrēties tikai uz to, ko vēlaties fotografēt, turpināt strādāt, eksperimentēt un nepārtraukti virzīties uz priekšu.

Jūs vēl nešaujat naktī? Dodieties uzreiz, lai izbaudītu nakts burvību! Wendy Paton iesaka.

2. Wendy Paton Pārdomas. 2009

FOTO:

2. Wendy Paton

Pārdomas. 2009

3. Wendy Paton

Rokas. 2006

3. Wendy Paton Hand. 2006

4. Vendija Patona slepenībā. 2011

FOTO:

4. Wendy Paton

Slēpts. 2011

5. Wendy Paton

Maskas. 2009

5. Wendy Paton Maskas. 2009

6. Vendija Patona Robežu šķērsošana. 2008

FOTO:

6. Wendy Paton

Robežas šķērsošana. 2008

7. Vendija Patona

Mīlestības tetovējums. 2007

7. Wendy Paton Mīlestības tetovējums. 2007

8. Wendy Paton Luvras bērni. 2006

FOTO:

8. Wendy Paton

Luvras bērni. 2006

9. Wendy Paton

Noķer mani. 2007

9. Wendy Paton Catch Me. 2007

10. Wendy Paton uzkodas. 2009

FOTO:

10. Wendy Paton

Uzkodas. 2009

Novērtējiet šo rakstu
( Vēl nav vērtējumu )
Apala Lacis

Kamēr atceros, vienmēr esmu bijis apburots ar apkārtējās pasaules skaistumu. Jau bērnībā es sapņoju par telpu radīšanu, kas ne tikai iepriecina, bet arī ietekmē cilvēku labklājību. Šis sapnis kļuva par manu vadmotīvu, kad nolēmu iet iekštelpu dizaina ceļu.

Sadzīves tehnika. Televizori. Datori. Foto aprīkojums. Atsauksmes un testi. Kā izvēlēties un iegādāties.
Comments: 1
  1. Agnese Ozola

    Kā ir Sudraba gaismas stars fotogrāfijas ietekmējusi jūsu izpratni par foto mākslu? Kāds ir šīs izstādes temats un vai tas sniedz kādu specifisku vēstījumu? Vēlētos arī uzzināt, kādus emocionālus vai vizuālus iespaidus jūs sajutāt, aplūkojot šīs fotogrāfijas.

    Atbildēt
Pievienot komentārus