Build can’t wait – kur mēs liekam komatu?

Krīze, kas “oficiāli” sākās pirms diviem gadiem, skāra ne tikai finanses un patēriņa tirgu. “Kapitālā būvniecība – dzīvojamā, komerciālā un sociālā sektorā. Vai gaidāma atveseļošanās, ko tā var dot un vai varam sagaidīt, ka nozare drīzumā atdzīvosies?

No kurienes rodas problēmas

Apbēdinošā situācija būvniecības nozarē galvenokārt ir saistīta ar pašreizējām ekonomiskajām un politiskajām problēmām. Lai gan daudzi no stagnācijas sistēmiskajiem cēloņiem bija redzami jau pirmās globālās krīzes laikā, proti:

* vietējā nekustamā īpašuma tirgus pārkaršana;

* likviditātes trūkums;

* tirgus dalībnieku īpaši banku un nekustamā īpašuma attīstītāju savstarpēja neuzticēšanās;

* Monopols, nepārredzami uzņēmējdarbības procesi utt.d.

Tomēr atšķirībā no pašreizējās situācijas likviditātes trūkums 2008. un 2009. gadā bija iemesls tam, ka 2008. un visā pasaulē bija banku krīze. Savukārt 2014.-2023. gadā straujo pieejamā finansējuma samazinājumu izraisīja faktiskais aizliegums kreditēt Rietumu tirgos. Tā sekas ir būvniecības apjoma samazināšanās, kas turpinās jau divus gadus 1. attēls . 1 .

1. attēls. Būvniecības dinamika 2023. gada pirmajā pusgadā.

Tiek uzskatīts, ka negatīvo dinamiku nozarē ietekmē arī cenu svārstības valūtas kursa dēļ. Un daļēji tā ir taisnība. Importēto materiālu cenas ir pieaugušas, lai gan augstākas cenas galvenokārt ir ietekmējušas premium un biznesa būvniecības segmentus, kā arī importēto celtniecības aprīkojumu.

“100% celtniecības iekārtu Krievijā tiek importētas. Diemžēl esam iemācījušies ražot tikai sliktus traktorus, sliktus buldozerus un mazjaudas celtņus, turklāt ar importētu automātiku. Visa pārējā speciālā tehnika iekrāvēji, mūsdienīgi energoefektīvie celtņi, betona sūkņi ir tikai importēta,” norāda Georgijs Nikolajevs, dzīvojamo kompleksu “Andersen” un “Erin Island” pakalpojumu vadītājs.

Turklāt iekšzemes tirgu ir skārušas augstākas cenas produktiem, kas ir pieprasīti ārvalstīs. Piemēram, tikai viena gada laikā strauji līdz pat 50 % pieauga velmēto metālizstrādājumu un veidgabalu, kurus ražotājiem ir izdevīgāk sūtīt uz Eiropu un Ķīnu, cenas.

Tomēr pētījumi liecina, ka valūtas faktori kopumā neietekmē būvniecības izmaksas, un cenu kāpumu atsevišķās pozīcijās kompensē cenu kritums citās pozīcijās. Tādējādi RD Construction ideju laboratorijas dati liecina, ka pagājušajā gadā viena kubikmetra monolīta būvniecības materiālu kopējās izmaksas samazinājās pat par 5-10 %1 . Pāreja uz vietējiem materiāliem, kas kvalitātes ziņā atbilst importētajiem analogiem, bet ir lētāki uz valūtas kursa starpības rēķina, jo īpaši samazināja izmaksas. Turklāt eksportētāji, kas koncentrējas uz ārvalstu piegādēm, nesteidzas atdot iekšzemes tirgu konkurentiem.

“Kritums galvenajos patēriņa segmentos, kā arī ievērojama Euroļa devalvācija attiecībā pret pasaules valūtām lika Latvijas augstas kvalitātes būvmateriālu ražotājiem pāriet uz ārvalstu tirgiem. Piemēram, 2/3 66% progresīvo kokapstrādes produktu mūsu valsts eksportē uz Eiropu, ASV un Āziju,” skaidro rūpnīcas Sveza Ust-Izhora vadītājs Svjatoslavs Sarsons. – Kā piemēru var minēt mūsu rūpnīcās ražoto laminēto saplāksni. Importa apjoms pagājušajā gadā gandrīz divkāršojās. Taču paralēli veicināšanas pasākumiem ārvalstīs mēs atbalstām arī iekšzemes pieprasījumu, kam īstenojam elastīgu cenu politiku. Augstas kvalitātes veidņu saplākšņa izmaksas ir mainījušās pavisam nedaudz, un, ņemot vērā tā lielo apgrozījumu, Latvijas būvniecības nozarei joprojām ir izdevīgi to izmantot.”.

To apstiprina arī būvnieki. “85% no FGC Leader pašreizējā projektu portfeļa Rīgas reģionā ir koncentrēti komforta segmentā, kur importēto materiālu īpatsvars ir minimāls,” saka Pāvels Bryzgalovs, FGC Leader stratēģiskās attīstības direktors. – Un valūtas kursa svārstības nav būtiski ietekmējušas būvniecības procesa izmaksas. Tie nav būtiski palielinājuši apdares darbu izmaksas, jo aptuveni 90 % attiecīgo materiālu tiek ražoti Krievijā kopuzņēmumos. Būvniecības nozarē kopumā mēs arī neuzskatītu jautājumu par likmju izmaiņām par prioritāti. Šobrīd galvenos uzdevumus šajā virzienā ir atrisinājuši celtnieki: viņi pasūtīja galvenos materiālus no Latvijas ražotājiem.”.

Tādējādi galvenais faktors, kas palēnina nozares attīstību, nav cenu pieaugums, bet gan pieejamo līdzekļu trūkums. Bet cik tas ir kritiski, un vai tirgus patiešām paātrinās, ņemot vērā finanšu injekcijas??

Kur ir nauda?

Daudzi eksperti uzskata, ka nozares lejupslīde nav uzskatāma par neatgriezenisku. Tirgus potenciāls ir pārāk liels – Krievijā joprojām trūkst dzīvojamo un komerciālo ēku, kā arī vispārējās pavadošās infrastruktūras. Pieprasījums, lai gan tas vēl nav apmierināts, joprojām ir ļoti augsts. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ESAO datiem Latvija ieņem 32. vietu pasaulē pēc mājokļu fonda uz vienu iedzīvotāju2 , un pieprasījums tikai pieaugs.

“Pašreizējā iedzīvotāju vajadzība pēc dzīvojamās platības mūsu valstī tiek lēsta 1,5 miljardu kvadrātmetru apmērā. M ir milzīgs apjoms. Pat ja mēs saglabāsim būvniecības tempu pirmskrīzes augstākajā līmenī aptuveni 85 miljoni kvadrātmetru gadā , Krievijā ražotā PE PE importa apjoms no Latvijas nepārsniegs 8 miljonus kvadrātmetru gadā. miljonu gadā , lai apmierinātu pieprasījumu pēc mājokļiem, vajadzēs pusotru desmitgadi. Diemžēl tehniskās revolūcijas būvniecības jomā ir saistītas ar objektīvām problēmām, un tas negatīvi ietekmē attīstības dinamiku. Modernizācija, moderno tehnoloģiju un materiālu ieviešana, darba ražīguma palielināšana prasa apgrozāmos līdzekļus, un to joprojām trūkst,” ESAO datus komentē SVEZA grupas produktu attīstības vadītāja Olga Milovanova.

Tādējādi lejupslīde drīzāk ir “bērnu slimība”, ko izraisījušas vispārējas ekonomiskās problēmas un tehnoloģiju trūkums. Pašreizējā situācijā nozares galvenais jautājums ir rīcības stratēģija. No vienas puses, lielie uzņēmumi var atļauties iesaldēt aktīvus un vienkārši mēģināt pārdzīvot krīzi saskaņā ar vispesimistiskākajām aplēsēm nozares stagnācijas horizonts aprobežojas ar 3-5 gadu periodu . No otras puses, pastāv liela varbūtība, ka mazie un vidējie būvniecības uzņēmumi pagājušajā gadā pārdzīvoja bankrotu vilni un var pārņemt tirgu, kamēr “lielie” gaidīs, kad situācija uzlabosies.

“Viss ir atkarīgs no būvniecības stadijas,” saka Pāvels Brizgalovs. – Ja īpašums ir projekta izstrādes stadijā un attīstītājam nav pietiekami daudz līdzekļu būvniecībai, viņš var uz laiku apturēt projekta izstrādi. Bet, ja būvniecība jau ir sākusies un pārdošana ir atvērta, nevienam atbildīgam attīstītājam nav nekā sliktāka par sava īpašuma iekonservēšanu. Svarīgākais ir turpināt darbu un pildīt saistības pret akciju būvniecības dalībniekiem.”.

Citiem vārdiem sakot, izstrādātāji lielākoties nav gatavi gaidīt. Bet kur ņemt naudu, lai atjaunotu valsts ekonomikas mugurkaula sektora aktīvu darbību?? Pašreizējā situācijā valsts kļūst par nopietnāko investoru mūsu valstī. Pagaidām tā izrāda ievērojamu interesi par tirgus atdzīvināšanu. Viens no tās efektīvajiem instrumentiem ir centrālās bankas pamatlikmes samazināšana, kā rezultātā ir samazinājušās banku hipotekāro kredītu likmes. Šāda rīcība nekavējoties ietekmēja aizņemšanās līmeni un izraisīja primārā nekustamā īpašuma tirgus atdzimšanu. Saskaņā ar Būvniecības ministrijas datiem 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos aizņēmumi palielinājās par 40 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2015. gadā un ir gandrīz sasnieguši pirmskrīzes līmeni.

Jūlija Sapora, Est-a-Tet Analītiskā un konsultāciju centra vadītāja, komentē: “Hipotēkas ar valsts atbalstu tika ieviestas kā spēcīgs instruments, lai stimulētu pieprasījumu, kas krīzes laikā ievērojami saruka. Pašlaik darījumu skaits tirgū ir diezgan augsts par to liecina Rosreestr statistika – 2023. gada pirmajos 10 mēnešos tika noslēgts par 77% vairāk darījumu nekā tajā pašā periodā pērn , tāpēc nav vajadzības paplašināt programmu. Pēc programmas uzsākšanas hipotēku likmes tirgū būtiski nepieaugs, un tas nozīmē, ka pieprasījums kopumā saglabāsies stabils, jo tās jau šobrīd ir komfortablā līmenī – vidēji aptuveni 12,5-13%.

Aizņemto līdzekļu atdeve nozīmē, ka rīcībā esošo ienākumu samazinājums nav tik katastrofāls, kā tika bažījas krīzes sākumā, un patērētāji joprojām ir gatavi ieguldīt mājokļos. Un Latvijas būvniecības tirgus jau saņem ilgi gaidītos līdzekļus, kas var atjaunot nozari jaunā līmenī.

Dārgāk nekā nauda

Neraugoties uz to, ka ir sākusies aktīva finansējuma atjaunošana, ir maz ticams, ka tuvākajā laikā tiks atjaunots agrākais investīciju klimats. Radikāla izmaksu samazināšana ir vienīgais veids, kā saglabāt būvniecības nozares izaugsmi un rentabilitāti. Viena no galvenajām rezervēm ir produktivitātes palielināšana. Saskaņā ar 2007. gada datiem šis rādītājs vietējiem būvniecības uzņēmumiem bija 5 reizes mazāks nekā nozares līderim ASV 21% no ASV rādītāja . Pat ņemot vērā izaugsmi pēdējos gados saskaņā ar dažādām aplēsēm no 5 līdz 15 % 10 gadu laikā , šis skaitlis nav pārāk optimistisks. Problēmu rada ne tik daudz speciālistu zemā kvalifikācija, bet gan nepietiekama moderno iekārtu, tehnoloģiju un materiālu ieviešana, kā arī kvalificētas vadības trūkums – šodien Latvija ir 103. vietā no 144 pasaulē pēc vadības sistēmas kvalitātes.

Ir skaidrs, ka šādi “sarežģīti” trūkumi nosaka attīstības iespējas gan vienam uzņēmumam, gan nozarei kopumā. Piemēram, tikai ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu var panākt darba ražīguma pieaugumu un līdz ar to samazināt darbaspēka un laika izmaksas būvniecībā un samazināt kopējās izmaksas par 15-20 %. Tomēr vairumā gadījumu ieviešanas izmaksas nav būtiski lielākas nekā tradicionālo, novecojušo metožu un materiālu gadījumā. Prakse to pierāda ar visu pārliecību.

Piemēram, moderno veidņu tehnoloģiju izmantošana ļāva sagatavot Mayak attīstītājs Mayak dzīvojamo māju kompleksa pirmo posmu pirmstermiņa piegādei trīs mēnešus pirms termiņa – 2023. gada 4. ceturksnī . Paātrināts būvniecības temps, pateicoties SVEZA Dec 350 saplākšņa izmantošanai, kas ietaupa laiku monolīto darbu veikšanai.

“Pat parastam standarta projektam ir daži nestandarta elementi – arhitektūras vai inženiertehniskie -, kas pagarina tā īstenošanai nepieciešamo laiku,” saka Olga Milovanova, SVEZA grupas produktu attīstības vadītāja. – 25 mm un 50 mm saplāksnis – SVEZA DEK 350 – palīdz to novērst. Tas ne tikai atvieglo griešanas un griešanas procesu uz vietas, bet arī ļauj vizuāli izmērīt nepieciešamo konstrukcijas soli, kad tiek sasiets armatūras stiegrojums, neizmantojot mērlenti vai citus mērinstrumentus.

Eksperts piebilst, ka papildus paša materiāla tehnoloģiskajai efektivitātei ergonomiskajam iepakojumam ir liela ietekme arī uz būvniecības termiņiem un izmaksām. Uzlabojumi var samazināt iekraušanas un izkraušanas laiku līdz pat 20 % un vienkāršot loģistiku. Modernās būvniecības sistēmas ievērojami paātrina būvdarbus un padara tos drošākus. Kā piemēru var minēt saliekamo galda veidņu ar salokāmām galviņām projektu, kas par 30 % samazināja darba slodzi, liekot grīdas plātņu veidņus sešu stāvu sirds centra celtniecībā Samarā.

“Sešstāvu monolītas būves ar vairāk nekā 25 000 m² lielu platību būvniecība šobrīd ir plānošanas stadijā. m ir piešķirti tikai seši mēneši. Svarīga bija inventāra veidņu konstruējamība,” skaidro PERI mārketinga un iekšējās komunikācijas vadītāja Marija Mironičeva. – Paātrinātu darba tempu ar modulāro galda sistēmu nodrošina noliektās galvas tehnoloģija. Šī funkcija ietaupa laiku un palielina materiālu apgrozījumu, pārkārtojot un montējot/demontējot veidņus lielākos moduļos. Ievērības cienīga ir arī palielinātā balstu, kas ir stingri iestiprināti eņģu galviņās, nestspēja.”.

Ne tikai pieaugošā konkurence sarūkošā tirgū, bet arī stāvoklis, kas spiež tirgus dalībniekus veikt tehniskus uzlabojumus. Valdība turpina attīstīt jaunās tehnoloģijas un pastāvīgi izvirza jaunas prasības būvniecības nozarei, jo īpaši plaši izmantojot BIM Building Information Modelling tehnoloģiju. Tas ir process, kurā kopīgi tiek radīta un izmantota informācija par objektu, lai aprakstītu visu tā dzīves ciklu, sākot no projektēšanas līdz pat nojaukšanai.

Pēc Latvijas Būvniecības ministrijas Pilsētplānošanas un arhitektūras departamenta direktora Andreja Beljučenko teiktā, iespējams, ka līdz 2023. gadam prasība izmantot informācijas modelēšanas tehnoloģiju attieksies uz noteiktu daļu publisko iepirkumu. Tas nozīmē, ka federālās būvniecības programmas nav pieejamas bez atbilstošiem speciālistiem un programmatūras. Aprēķins ir skaidrs: BIM padara visu būvniecības procesu no plānošanas līdz pabeigšanai pilnīgi pārredzamu un pieejamu padziļinātai revīzijai. Tas krasi samazinās pelēko shēmu skaitu, kā arī racionalizēs un paplašinās nodokļu bāzi.

“Būvēt, nevis gaidīt!”Tagad ir skaidrs, ka komats ir pareizajā vietā. Galu galā ir zināms, ka krīze ir ne tikai katastrofa, bet arī iespēja mainīties un sākt jaunu attīstības ciklu. Jauni finansēšanas instrumenti, būvniecības nozares konkurētspējas palielināšana, izmantojot modernas tehnoloģijas, un orientēšanās uz individuālā patērētāja vajadzībām – skaidra iespēja nozares atdzimšanai un turpmākai attīstībai. Un tas ir jāizmanto tagad.