Braukšana uz Eiropu: kādi sodi gaida autovadītājus par ātruma pārsniegšanu?

Mio Technology, vadošā starptautiskā auto elektronikas izstrādātāja un ražotāja, eksperti noskaidroja, kādus sodus var saņemt ceļotāji Eiropā un kas notiek, ja jūs tos nemaksājat.

Ceļu satiksmes noteikumus lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu kā arī Krievijā reglamentē Vīnes Konvencija par ceļu satiksmi. Tātad vispārējie uzvedības principi uz ceļiem ir līdzīgi: jālieto drošības josta, ātruma pārsniegšana nav atļauta, drīkst braukt pie zaļā, bet ne pie sarkanā signāla. Taču ir nianses. Piemēram, daudzi autovadītāji tiek pieķerti par autostāvvietu noteikumu neievērošanu Eiropas pilsētās automašīnu nevar vienkārši atstāt uz ielas vai tiek sodīti par braukšanu pa maksas ceļiem bez iepriekš samaksātas speciālas vinjetes. Taču visbiežāk sastopamais pārkāpums uz Eiropas ceļiem, protams, ir ātruma pārsniegšana. Parunāsim par viņu.

Kādi ierobežojumi??

Vidēji Eiropā sodi par ātruma pārsniegšanu ir lielāki nekā Krievijā, un noteikumi ir stingrāki. Ja uz vietējiem ceļiem ātruma ierobežojuma zīmi var viegli papildināt līdz pat 20 km/h, tad Eiropas Savienībā, lai saņemtu sodu, pietiek pārsniegt atļauto ātrumu par 1-3 km/h.

Pirmā lieta, kas autobraucējam ir jāatceras, dodoties uz Eiropu, ir ātruma ierobežojums apdzīvotās vietās. Tas ir vienāds visur un ir vienāds ar 50 km/h. Ir daži reti izņēmumi, piemēram, Albānijā pilsētā drīkst braukt ar 40 km/h, bet Polijā naktī drīkst braukt ar ātrumu līdz 60 km/h, taču kopumā ātruma ierobežojumi ir vienādi. Ārpus pilsētas uz parastiem ceļiem ierobežojums ir tāds pats kā Krievijā – 90 km/h, uz šosejām – no 120 līdz 140 km/h, un Vācijā ir “neierobežoti” autobāni, kur, kā saka, var braukt ar pilnu gāzi. Turklāt automaģistrālēs ir zemāks ātruma ierobežojums – 60-80 km/h, tāpēc sods var tikt piemērots ne tikai par pārāk ātru, bet arī par pārāk lēnu braukšanu.

Ikvienam, kas plāno krāpt sistēmu ar radaru detektoru, jāapzinās, ka lielākajā daļā ES valstu šādas ierīces ir aizliegts ne tikai lietot, bet pat turēt. Tas nozīmē, ka sodu var saņemt pat tad, ja ierīce ir izslēgta! Bet videoreģistratoru izmantošana ir apsveicama, gluži pretēji – tas ir tik noderīgs autovadītāja sargeņģelis. Un šīs ierīces ir likumīgas gandrīz visās Eiropas valstīs. Protams, kameru reģistrators jums nerādīs kameras – jums būs nepieciešama attiecīgās valsts kameru datubāze, ja tāda ir. Taču šodienas ierīcēs ir daudz noderīgu ierīču. Piemēram, Mio VTR jūs brīdinās, ja pārsniegsiet ātrumu, un uzraudzīs, cik tuvu priekšā braucošajam automobilim atrodaties, cik noguris esat un vai turoties savā braukšanas joslā. Tas palīdzēs izvairīties no nelaimes gadījumiem. Taču citos gadījumos vainīgo var palīdzēt identificēt autokameras ieraksts.

Mio Technology eksperti noskaidro, kur Eiropā ir atļauts izmantot melno lodziņu, un atzīmē to kartē.

Kādi ir naudas sodi?

Naudas sodu apmērs ES atšķiras ne tikai dažādās valstīs, bet bieži vien arī valsts iekšienē. Kopumā visaugstākie sodi ir Eiropas ziemeļos un rietumos, bet dienvidos un austrumos sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav tik bargi, un noteikumu ievērošana nav īpaši stingra. Viszemākās soda naudas Albānijā, visaugstākās Anglijā un Norvēģijā. Jums būs jāmaksā par vidēji 10 km/h ātruma pārsniegšanu €40 Čehijā un Horvātijā, €100-130 Dānijā, Spānijā un Francijā, €160 Norvēģijā un £100 Apvienotajā Karalistē. Par ātruma pārsniegšanu par 20 km/h – maksāsiet €60-€600, bet Anglijā par ātruma pārsniegšanu par 50 km/h var zaudēt autovadītāja apliecību par dažiem tūkstošiem mārciņu, bet Austrijā un Norvēģijā par braukšanu ātrāk, nekā jūs varat braukt.

Kas notiek, ja nemaksājat?

Ja policija jūs noķers uz ceļa, jums nebūs iespējams izvairīties no soda. Visās Eiropas valstīs inspektori var pieņemt maksājumus “uz vietas”, un jūs saņemsiet kvīti – jums tiks piešķirta atlaide. Ja kamera fiksē pārkāpumu – viss ir atkarīgs no transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas tūrists. Īres uzņēmums noteikti sniegs policijai informāciju par īrnieku, kas izdarījis pārkāpumu, un pieprasīs līdz pat €150 no depozīta, kas iesaldēts kartē, un pēc tam uz jūsu mājas adresi tiks nosūtīta “ķēdes vēstule”. Automašīnas ar Latvijas numura zīmēm var “sist” robežšķērsošanas vietās, kā tas notiek, piemēram, Somijā. Katra paša ziņā ir maksāt vai nemaksāt šādus naudas sodus, tomēr, ja tos ignorēsiet, var rasties problēmas ar automašīnas nomu un vīzas saņemšanu. Laba ideja ir paredzēt noteiktu naudas sodu summu ceļojumam un saglabāt visus čekus par iespējamiem naudas sodiem. Un, protams, ievērot noteikumus!