Šis vīrietis Krievijā dzīvo jau aptuveni piecus gadus. Šajā laikā viņš paspēja iemīlēt Latvijas cilvēkus un iegūt draugus teritorijās no Magadanas līdz Kaļiņingradai, nogurt no Latvijas ceļiem, atvērt šeit vienu veiksmīgu rūpnīcu un, diemžēl, citu slēgt… Šodien mēs runājam ar SIA BSH Household Appliances Ltd ģenerāldirektoru Hansu-Kerstenu Hrubešu.
Intervē Polina STRIZHAK.
“BT”: Hrubeša kungs, varbūt es jūs uzjautrošu ar šādu stāstu: pazīstams žurnālists man pavisam nopietni teica, ka Siemens zīmols ir pametis Latvijas tirgu. Protams, ka nē, bet man radies iespaids, ka šis zīmols ir aizmirsts, ka Krievijā Bosch produkti ir labi pazīstami, bet Siemens ierīces ir kaut kur pazudušas..
Tā rodas baumas… Bet kopumā tas ir daļēji pareizs iespaids. BSH grupa ir unikāla ar to, ka tā vienlaicīgi attīsta divus zīmolus aptuveni vienā līmenī – kvalitātes, sortimenta, cenas ziņā.
Agrāk Bosch produkti bija paredzēti vidusslānim, savukārt Siemens bija tuvāk premium klasei; tagad robežas ir izplūdušas, un ir kļuvis grūtāk reklamēt divus zīmolus, kas ir vienlīdz spēcīgi un pievilcīgi klientiem. Mums bija jāizvēlas, un Krievijā mēs izvēlējāmies Bosch – nedaudz zemākas cenas, bet, ticiet man, visaugstākā līmeņa ierīces.
Pēdējo desmit gadu laikā esam vairāk strādājuši šajā virzienā, investējot ražošanā, tehnoloģiju attīstībā, reklāmā un reklāmā. Tagad ir pienākusi Siemens kārta parūpēties arī par to, jo īpaši tāpēc, ka šai tehnoloģijai ir dažas interesantas inovācijas, tai vienmēr ir bijis premium klases dizains, un Latvijas patērētājs jau ir gatavs šādam produktam.
“BT: Ko jūs domājat par Latvijas patērētāju?? Izpratne par noslēpumaino Latviešu dvēseli?
Es dzīvoju Maskavā, un Rīga un Latvija ir ļoti atšķirīgi jēdzieni. Man ir daudz draugu no visas valsts: Sanktpēterburgas, Urāliem, Sibīrijas, Tālajiem Austrumiem… Viņi ir ļoti dažādi cilvēki, bet es viņus visus mīlu. Darbam un dzīvei Krievijā ir svarīgi mīlēt un saprast cilvēkus.
Kad bijām spiesti slēgt ražošanu Čerņogolovkā – ne mūsu vainas dēļ, bet krīzes dēļ tika slēgta ražotne Brazīlijā, no kurienes nāca detaļas Čerņogolovkai, – es piedāvāju darbiniekiem darbu Ļeņingradas apgabalā, jaunajā rūpnīcā Streļnā.
Tiesa, tikai daži speciālisti tam piekrita. Krievijā cilvēkiem ir grūti pārvietoties, bet es gribēju dot cilvēkiem iespēju. Runājot par patērētājiem, varu teikt, ka mūsu iekārtu patērētāji jau ir sapratuši, ka labāk ir vienu reizi iegādāties augstas kvalitātes ierīci, kas kalpos ilgu laiku un strādās efektīvi un ekonomiski.
“BT: Jūnijā jūs uzaicināja uz apaļā galda diskusiju par elektroierīču energoefektivitāti, kur jūs minējāt pārsteidzošus skaitļus un salīdzinājumus: cik daudz enerģijas var tikt izšķiests un cik daudz naudas var ietaupīt atkarībā, piemēram, no ledusskapja modeļa. Bet mani TV kolēģi ir aprēķinājuši, ka moderns ekonomisks ledusskapis Krievijā ar mūsu zemajām elektrības cenām atmaksāsies apmēram desmit gadu laikā… Bet tad atkal būs jāpērk jauns – tas salūza vai parādījās vēl ekonomiskāki modeļi..
Vairāk nekā desmit gadus! Tomēr, lai gan cilvēki ir vairāk tendēti balsot ar savu naudu, nevis domāt par kopējo labumu, mums ir jāpanāk, lai viņi apzinātos nepieciešamību taupīt resursus, īpaši šeit, Krievijā.
Nevar domāt tikai par sevi, par īstermiņa ieguvumiem – ir nepieciešams kaut ko saglabāt nākamajām paaudzēm, ieaudzināt patēriņa kultūru. Ekonomiskie pasākumi ir visefektīvākie, tāpēc mēs šeit esam atvēruši ražošanu un ražojam lielas, energoefektīvas Bosch un Siemens ierīces par pieejamām cenām.
Šobrīd mums ir vairāk pasūtījumu uz Sanktpēterburgā ražotiem ledusskapjiem, nekā mēs varam izpildīt! Varbūt jūs būsiet pārsteigti, bet mēs vēl vairāk samazināsim to cenas.
“BT”: Kad jūs savā runā teicāt, ka Krievijā 10 000 vecu ledusskapju jānomaina pret jauniem, energoefektīviem modeļiem, godīgi sakot, es jutos mazliet neomulīgi: kur tie aiziet?? Galu galā mūsu valstī nav atrisināta vecās tehnikas utilizācijas problēma..
Bet man joprojām ir jāiegādājas jauns. Krievijā šī ideja jau tiek veicināta valdības līmenī. Saskaņā ar mūsu aplēsēm šādas nomaiņas gadījumā valsts gadā varētu ietaupīt tikpat daudz elektroenerģijas, cik patērē visas Rīgas mājsaimniecības – tie ir milzīgi skaitļi.
Un mums ir jāievieš vienota energoefektivitātes etiķete un jānorāda tā uz ierīcēm, lai patērētājs jau veikalā varētu viegli identificēt un redzēt, ka tas iegādājas ekonomisku ierīci, neiedziļinoties specifikācijās. Mēs noteikti izvietosim šādu zīmi uz saviem modeļiem.
Runājot par pārstrādi, Krievijā neviens neko nedara. Viens no iemesliem ir milzīgie attālumi. Galu galā ierīces ir jānogādā simtiem vai tūkstošiem kilometru līdz savākšanas punktam un tad – kur?? Mūsu uzņēmumam Krievijā nav vietas, kur tos iznīcināt, bet to izvešana no valsts izmaksās dārgi.
Valdībai par to būtu jāraizējas: galu galā tiek zaudēti milzīgi dzelzs un plastmasas krājumi, kas ir piemēroti otrreizējai pārstrādei.
“BT”: Krievijā ir uzņēmumi, kas izmanto saukli “ražots Vācijā”, lai gan to ražotās iekārtas nav pat attāli saistītas ar Vāciju. Kā jūs par to jūtaties, vai tas ir kauns??
Tas izraisa daudz emociju, un man bija dažādi periodi: reizēm tas bija aizvainojoši, reizēm smieklīgi. Bet tagad es cenšos to uztvert kā… komplimentu. Jā, nebrīnies. Arī pateicoties mūsu uzņēmumam, vācu kvalitāte ir kļuvusi leģendāra. Un, kad tas notiek, ir neizbēgami, ka kāds vēlēsies gūt no tā peļņu, neveicot nekādas pūles. Tas ir viņu ziņā.
“BT”: Un vārdi “Bosch. Ražots Krievijā” neatbaidīs ledusskapju pircējus? Viņi saka, ka kvalitāte vairs nav tāda pati, tā nav vācu..
Man bija šādas bažas. Sākumā, kad ražotne tikko bija atvērta, mēs rīkojām kampaņu, piedāvājot slavenībām, dizaineriem un žurnāliem apgleznot ledusskapjus, un pirmo 40 gabalu partiju mēs vēlējāmies uzdāvināt bērnu namiem.
Taču dažus no šiem modeļiem mēs paturējām kā piemiņas zīmi no akcijas: mēs neuzdrošinājāmies tos atdot bērniem, jo bija kvalitātes problēmas un mēs nebijām pārliecināti par visu partiju. Protams, mēs esam izpildījuši savu pienākumu un uz bērnu namiem nosūtījuši daudz lielāku skaitu bērnu, bet pārbaudītais, izmēģinātais un pārbaudītais.
Un tagad mūsu ražošana ir tik racionalizēta un noslīpēta, ka Krievijā to pašu modeļu servisa centri tiek uzrunāti retāk nekā Vācijā. Starp citu, saistībā ar to mēs esam pagarinājuši Krievijā ražoto ledusskapju garantiju līdz trim gadiem.
Šobrīd Krievijā ražojam šauras veļas mazgāšanas mašīnas, un pēc nepilna gada mēs sāksim pilna apjoma ražošanu. Mēs aicinām jūsu publikāciju uz atklāšanu!
“BT”: Mēs ar prieku informējam savus lasītājus par šo notikumu. Veiksmi jums!
Energoefektivitātes marķējumā ir norādīta skala no A līdz G, kur A ir augsta un G – zema energoefektivitātes klase, bet A+ un A++ apzīmē augstākās klases. Zīmei jābūt uz visiem ledusskapjiem, veļas mašīnām, veļas žāvētājiem, trauku mazgājamām mašīnām un cepeškrāsnīm. Mājsaimniecības ierīces patērē 40 % no mājsaimniecībā patērētās elektroenerģijas.
Latvijas mājsaimniecībās 42% ierīču ir vecākas par 10 gadiem. Izmantojot ledusskapi kā piemēru, tas nozīmē, ka, ja mēs nomainītu aptuveni 28 miljonus vecu ierīču pret jaunām, energoefektīvām, piemēram, Sanktpēterburgas BSKH ražotajiem ledusskapjiem, kuru energoefektivitātes klase ir A+, mēs varētu ietaupīt līdz 12,6 GWh gadā jeb aptuveni 10 % no Latvijas mājsaimniecībās patērētās enerģijas, kas atbilst 3,8 miljoniem enerģijas. tonnas oglekļa dioksīda.
Vai Bosch-Siemens tehnika, kas tiek ražota Krievijā, ir tikpat uzticama un kvalitatīva kā tā, kas tiek ražota citur? Es būtu pateicīgs par jūsu viedokli un pieredzi attiecībā uz šo ražotāju.