Ainavu fotogrāfijas dzeja un proza: 6. daļa

Cik reižu, nebūdams ekstrēms fotogrāfs, esmu nonācis situācijās, kad ir bail pat degunu palaist ārā, nemaz nerunājot par fotografēšanu?. Bet vēlme pēc mākslas gandrīz vienmēr ir pārāka par saprātu, un tu esi tur, tikko nostājies viesuļvētras vējā, mēģinot atrast slēdža ātrumu kārtējai sniega vētrai.

Danils Koržonovs Latvija, Shatura . “Koraļļi.”

Nikon D80, Tamron

17-55/2,8, f/13

Svētais ezers. Visskaistākā ziemas aina, salnu lieliski papildina koku dīvainā ģeometrija un piekrastes akmeņu tekstūra.

Dabā nav sliktu laikapstākļu. Fotogrāfam.

Es jau sen esmu pārrakstījis labi zināmo teicienu “Kas labs krievam, tas labs…” par sakāmvārdu “Kas labs fotogrāfam, tas nav tik labs citiem…”.

Viskrāsainākās, emocionālākās un neaizmirstamākās fotogrāfijas varat uzņemt tieši “sliktos” laikapstākļos – miglā, salā, sniegputenī, mīnus 20 grādu salā, stiprā vējā.

Vai arī tipiskāka situācija: man nākas vairākas stundas klīst aukstumā, spītējot lietum, un mani mierina vien doma, ka ar laikapstākļiem ne vienmēr var būt paveicies.

Vasarā, kad fotografējat negaisa laikā, atcerieties, ka pirms un pēc negaisa debesis ir pārsteidzoši skaistas un krāsainas.

Protams, ne vienmēr ir jāfotografē tik skarbos laika apstākļos. Uz mani joprojām dziļi iespaidu atstāj Lieldienu rīti palieņu pļavā, kad cauri miglai skanēja baznīcas un varēja pieskarties saules gaismai, kas plūda cauri jaunajām lapām.

Var domāt arī par klusiem maija vakariem, kad saulrieta gaisma maigi apvij apkārtējo ainavu: iespējams, nav labāka un ērtāka laika fotografēšanai.

Gadu gaitā esmu novērojis, ka ainavas vislabāk var fotografēt pēkšņu laikapstākļu izmaiņu laikā, bet diemžēl tās ir ļoti īsas.

Iestabilizējušies apstākļi mēdz būt blāvāki un banālāki – piemēram, vasaras bezmākoņainās dienas vai ilgstoši mākoņaini laikapstākļi.

Atcerieties, ka viena no svarīgākajām receptēm, lai iegūtu labu kadru, ir skaistas debesis vai iespaidīga gaisma kadriem, kuros nav debesis .

Nedaudz par krāsu

Krāsai ir tāda pati vai pat lielāka ietekme uz skatītāja uztveri nekā kompozīcijai. Katrai krāsai tradicionāli tiek piedēvētas vairākas īpašības: nomierinoša, uzmundrinoša, atjaunojoša un daudzas citas.

Atkarībā no tā, vai dominē kāda no krāsu shēmām, šķiet, ka fotogrāfija iegūst noteiktu raksturu. Turklāt krāsas var raksturot arī pēc krāsu temperatūras: siltas, aukstas un neitrālas.

Atšķirībā no māksliniekiem fotogrāfi paši nerada krāsas, viņu galvenais uzdevums ir saskatīt krāsu kombinācijas, ko radījusi pati daba, izcelt harmoniskākos objektus vai, otrādi, spēlēties ar krāsu kontrastiem.

Pārsteidzoši skaistas izskatās, piemēram, dzeltenās bērza lapas un aukstā salnā ietinusies zāle. Sīkāka informācija par krāsu tika rakstīta iepriekšējā žurnāla numurā, tāpēc iesaku apskatīt tās pilnīgu trūkumu.

Melnā un baltā maģija

Mūsdienās lielākā daļa ainavu fotogrāfiju tiek veidotas un publicētas krāsainas. Taču krāsaina fotogrāfija reti kad ir tik lakoniska un vienlaikus daiļrunīga kā melnbaltā.

Ja krāsa var kaut kādā veidā maskēt kompozīcijas nepilnības, novērst uzmanību, tad melnbalts attēls uzreiz atklāj mums visas tā stiprās un vājās puses. Lai izveidotu labu melnbaltu ainavu, ir jāspēj redzēt pasauli bez krāsām un cītīgi jāstrādā, lai panāktu perfektu kompozīciju.

Krāsu pasaule nomaina gaismu un ēnu spēli, spoku tēlus vai, gluži pretēji, kontrastainu izteiksmību. Melnbaltā ainavu fotogrāfijā ļoti svarīga ir dažādu formu un faktūru klātbūtne kadrā; piemēram, īpaši skaisti izskatās debesis, ko klāj teksturēti mākoņi.

Bieži vien melnbaltās fotogrāfijas ir vairāk filozofiskas nekā mākslinieciskas vai dokumentālas.

Pilsētas un lauku skati

Cilvēks bieži mīl to, ko pats rada, ko ir iegaumējis un apguvis kopš bērnības. Es, protams, runāju par mūsu tuvāko apkārtni, kur pārsvarā norisinās mūsu dzīve: pilsētām, ciemiem, ciematiem utt.

Pilsētas parki, skvēri, arhitektūras ansambļi, ciematu nomales, pilsētu ielas – viss var kalpot par materiālu pilsētvides ainavas uzņemšanai.

Fotogrāfam par iedvesmu var kalpot pat rūpnīcu nomales un industriālie milži. Neraugoties uz lielajām atšķirībām no dabas ainavas, pilsētas ainava tāpat kā citas tās pasugas ir pakļauta tiem pašiem fotogrāfiskās kompozīcijas likumiem.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, fotografējot apdzīvotas vietas, ir palielināts satiksmes un garāmgājēju skaits, kas cenšas traucēt un sabojāt grūti sasniedzamo kadru.

Kā uzņemt ainavas kadru? ?

Un tā mēs nonākam pie mūsu ainavu fotogrāfijas stāsta beigām. Protams, vēl ir daudz kas, ar ko vēlos dalīties. Par šo tēmu varētu uzrakstīt veselu grāmatu!

Es pieķeru sevi pie domas, ka es pat nevaru iedomāties, cik grūti ir mēģināt burtiski “iespiest” skaistumu un dvēseli šajās rindās. Padziļinātāka teorijas izpēte mani praktiski nenoveda tuvāk dabai, un es esmu ļoti pateicīgs fotogrāfiju autoriem par brīnišķīgām ainavām, kas atšķaida svaigu tekstu ar dziesmām un pasakām.

“Un kā tad jūs uzņemat ainavu kadru??”Jūs varētu jautāt? Labas ainavas recepte ir pavisam vienkārša: jums ir jāņem tik daudz mīlestības pret dabu, cik vien iespējams, jāsajauc to ar dzeju, glezniecību un mūziku, jāskatās uz to visu ar bērna acīm – un jānofotografē.

Danils Romodins Latvija, Dienvidurāls . “Big Satka Gold.”.

Canon EOS 50D, EF

17-40L/4.0 USMb, f/6.3, 1/150c

Nesasalusi vieta pie Lielās Satkas upes, un, protams, mīnus 35, kas vēl nepieciešams lieliskam ainavas kadram?

Danils Koržonovs Latvija, Altajs . “Šavlinskoje ezers.

Nikon D80, Tamron

17-55/2,8, f/13

Kadrs uzņemts ainavu fotogrāfam “labvēlīgākajos” apstākļos: negaiss, lietus, slidens akmens zem kājām.

Andrejs Šumiļins Latvija, Sibīrija . “Zem zvaigznēm”.

Nikon D200, Nikkor

12-24/2,8

Četri kadri ar dažādām ekspozīcijām. Līdztekus apbrīnu raisošajam vizuālajam iespaidam attēls apvieno Herkulesa uzdevumu un mākslinieka prasmi. Ja neticat, mēģiniet vēlreiz.

P.S.

Cerams, ka šis ainavu fotogrāfijas pārskats palīdzēs topošajiem fotogrāfiem apkopot un sistematizēt nepieciešamo materiālu, bez kura ir diezgan grūti spert pirmos soļus ainavu fotogrāfijā.

Atvadoties novēlu jums visu to labāko jūsu radošajos centienos un pēc iespējas biežāk atrasties īstajā vietā īstajā laikā.

Ar cieņu, Aleksandrs Kičenko.

Liels paldies par sniegtajiem attēliem:

Danilam Koržonovam, Antonam Petrušam, Danilam Romodinam, Andrejam Šumiļinam, Leonīdam Titam.

Atgriezties pie pirmā “Ainavu fotogrāfijas” numura